Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija otrdien, 7.novembrī, rīkoja kopsēdi, kurā ar Latvijas novadu pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvjiem pārrunāja iespēju skolās ieviest novadmācību,  kā arī svinēt Novadu dienu.

Jautājumu par Latvijas novadu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu komisija nolēma iekļaut savā darbakārtībā pēc kopsēdes ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju šā gada maija beigās, kurā tika akcentēta Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons sēdes ievadā norādīja “Aicinu raudzīties uz šo problemātiku plašāk, ne tikai Latgales kontekstā, jo Latvijā visi vēsturiskie novadi ir ar bagātām kultūras tradīcijām un vēsturisko mantojumu. Spēcīga savu sakņu apzināšanās, sava novada piederības apzināšanās veicina Latvijas valstiskuma apziņu un sabiedrības saliedētību. Novadu apziņas celšanu sekmē novadu mācības ieviešana skolās, novadu svētku svinēšana u.c. pasākumi.”

Novadu pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar savu pieredzi un iespējām skolās mācīt novadmācību. Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija stāstīja, ka novadā jau kopš 2013.gada tiek mācīta novadmācība un iepazīstināja ar Kuldīgas novada skolu pieredzi tās pasniegšanā. Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks skaidroja pašvaldību viedokli par novadmācības ieviešanu, atbalstot tās nepieciešamību arī no jauniešu patriotiskās audzināšanas aspekta. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, norādot, ka jaunajā mācību satura piedāvājumā jau paredzēta novadu mācības pasniegšana skolās. Viņš akcentēja nepieciešamību noteikt vienotus kritērijus priekšmeta pasniegšanai, satura veidošanu vairāk atstājot pašu novadu ziņā.

Apkopojot notikušo diskusiju, komisiju vadītāji Janīna Kursīte - Pakule un Ritvars Jansons norādīja, ka šī ir pirmā plašākā saruna par šiem jautājumiem. Ir nepieciešams veicināt sadarbību starp pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, arī iesaistot Saeimas komisijas, lai meklētu risinājumus gan metodisko noteikumu izveidē, gan finansējuma piešķiršanā novadmācības ieviešanai skolās. 

 

Foto: Jānis Cauņa, Saeimas Administrācija