Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

31. maija sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kopsēdē ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju uz diskusiju aicināja Latgales simtgades kongresa organizatorus, lai pārrunātu rezolūcijā paustos priekšlikumus.

Kā norāda Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, rezolūcijā pieņemto nevajadzētu absolutizēt, jo pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi, it īpaši par rezolūcijas radikālākajiem punktiem. Tomēr šī ir tēma, kura jāaktualizē un ir būtiska sabiedrības saliedētības jomā. 

Latgales plānošanas reģiona pārstāve Alīna Gendele akcentēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešams saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla tieši valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Krietni smagnējs jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norāda, ka ir izveidota atsevišķa komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem.

Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norāda, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Taču Plavinska skaidro, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Tika norādīts uz ekonomikas, transporta problēmām reģionā, kā arī vienotas informatīvās telpas trūkumu.

Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šo jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.