Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Foto: Jānis Cauņa

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 10. maija sēdē apmeklēja Žaņa Lipkes memoriālu. Otrā pasaules kara laikā Lipke izveidoja bunkuru, kurā slēpa no ebreju geto izglābtos cilvēkus. Savas pašaizliedzīgās rīcības dēļ Žanis Lipke izglāba aptuveni 50-60 cilvēku.

Kā norāda muzeja vadītāja Lolita Tomsone, memoriāla uzdevums ir būt ne tikai par vietu, kur sastingušas atmiņas par viena cilvēka paveikto, bet arī par vietu, kur runāt par atšķirīgām kultūrām, aizspriedumiem, fobijām, uzrunājot arī gados jaunus cilvēkus. Profesors Deniss Hanovs skaidro, ka nereti tieši atmiņas var radīt aizspriedumus, taču Žaņa Lipkes memoriāls ir kā tilts, kur satikas dažādas kultūras. Hanovs norāda, ka tieši kultūras saturam ir ļoti būtiska ietekme uz sabiedrību un tajā valdošajiem stereotipiem, tādēļ ir jādiskutē par starpetniskiem aizspriedumiem, kuri šķeļ sabiedrību. Kultūras kā dārza metafora precīzi skaidro arī aizspriedumus sabiedrībā - tas nozīmē kaut kā izslēgšanu un norobežošanu, kaut ko atzīstot par nederīgu. Taču lūkojoties pāri šīm robežām vienmēr ir iespēja paplašināt redzesloku un iegūt vairāk. Tādēļ tiek uzsvērta Lipkes memoriāla nozīme sabiedrības saliedēšanas un tolerances veidošanā.

Foto: Jānis Cauņa