ddd Drukāt

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, atklājot globālās migrācijas semināru, norāda, ka vārda migrācija nozīme pēdējo gadu laikā ir sašaurināta tikai uz patvēruma meklētājiem un pārvietojamo personu kvotām. Tādēļ semināra par globālajām migrācijas tendencēm uzdevums ir atbrīvot ideoloģiskus un politiskus rāmjus, lai virzītos uz proaktīvu un pragmatisku politikas veidošanu.

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, skaidrojot demogrāfijas rādītājus, norāda, ka iedzīvotāju skaits nav izšķirīgais rādītājs, bet gan to struktūra. Latvijas gadījumā tiek norādīts uz lielo senioru īpatsvaru pretstatā darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Signāli liecina, ka sāk trūkt kvalificēts darbaspēks un šī tendence turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Tāpat jādomā par to, kā iedzīvotājus no lauku reģioniem nogādāt uz attīstības centriem, kuros darba iespējas ir plašākas. Dati liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju iztrūkums ik gadu varētu būt aptuveni 10 000. Līdz ar to, risinājumi ir divi – pietiekošā skaitā jārada savi iedzīvotāji, kā arī jāpieņem imigrantu pieaugošais skaits. Runājot par imigrantu skaitu, Mežs pauž viedokli, ka bez Eiropas pārvietošanas programmā esošajiem patvēruma meklētājiem Latvijā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri sekmīgi integrējas sabiedrībā, apgūstot valodu un uzsākot darba gaitas vai studijas. Līdz ar to, sabiedrības attieksme ir viens no atslēgas vārdiem, jo imigrantu plūsma palielināsies.

 

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans arī uzsver trūkstošo darba vietu skaitu, neizceļot kādu noteiktu profesiju, bet kopējo darbaspēka trūkumu. Daļu no pieejamām vakancēm var aizpildīt remigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā. Kā liecina dati, remigranti gada laikā pēc atgriešanās uzrāda ļoti augstu nodarbinātības līmeni, līdz ar to, tas ir noderīgs pienesums Latvijas sabiedrībai. Katrs piektais strādā kā pašnodarbinātais vai kļūst par uzņēmēju, uzlabojot ekonomisko situāciju. Lielākoties atgriešanās notiek emocionālu iemeslu dēļ un par dzīvesvietu izvēlas ne tikai Rīgu, bet gan savu dzimto pilsētu. Kā norāda Hazans, lai veicinātu diasporā dzīvojošo atgriešanos, pastiprināti jāsniedz informācija, kā arī jādomā par dažādiem atbalsta mehānismiem uzreiz pēc atgriešanās.

Providus pētniece Agnese Lāce norāda, ka sabiedrības attieksmes uzlabošana pret imigrantiem jāskata kā ilgtermiņa process, kuru vienā dienā izmainīt nevar. Pētījumi rāda, ka Latvijā ir visnegatīvākā attieksme starp Eiropas Savienības valstīm attiecībā uz imigrantiem. Tiek uzskatīts, ka imigranti rada apdraudējumu, tādēļ ir nevēlami. Lāce norāda uz datiem, kuri liecina par valsts politiku kā primāro aspektu, no kura rodas sabiedrības attieksme. Līdz ar to, imigrācijas politikai jābūt pretimnākošai, lai tas mainītu arī sabiedrības uzskatus.

Gan Ilgtspējīgas attīstības komisija, gan Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šo jautājumu turpinās skatīt turpmākajās sēdēs.