ddd Drukāt

Foto: Laima Ozola (www.baltic-ireland.ie)

Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis par Latvijas vēstniecības rīkoto Īrijas latviešu organizāciju gadskārtējo sanāksmi 17. decembrī:

Īrijā biju pirmo reizi. Tā bija iespēja tikties ar tik daudziem Īrijas latviešiem uzreiz. Līdz šim komisija diasporas jautājumos galvenokārt ir runājusi ar lielajām organizācijām – PBLA un ELA, ar kurām Īrijas latviešiem pagaidām ir ļoti vāja saikne.

Neskatoties uz plašo pārstāvniecību, tomēr uz šo tikšanos nebija ieradušās visas Īrijas latviešu biedrības. Redzams, ka arī Īrijas latviešu vidū ir gan šķelšanās, gan zināma nenovīdība. Jokojot varam priecāties, ka tas ir ļoti latviski. Ja nopietni, Latvijas valsts interesēs ir sadarboties ar visām tautiešu organizācijām.

Visspilgtāko iespaidu man deva jaunieši, kuri studē. Uz jautājumu, kāpēc tik maz jauniešu diasporas organizāciju rindās, Anna Pavlova atbildēja aptuveni tā: jauniešiem jādomā par sevis pilnveidošanu un attīstību, un tāpēc nav laika nodarboties ar sīkumainām intrigām.

Vēstnieka Ginta Apala ieteikums bija jauniešiem dibināt savu organizāciju. Es tam pievienojos, īpaši pēc vēlākās sarunas ar jauniešiem pašiem. Viņu dzīves situācija un redzējums raisa intereses, kas ir pavisam citas nekā viņu vecākiem. Šobrīd jaunieši gana labi ir integrējušies globālās kopās, taču viņu piederības sajūta Latvijai nemaz nav pašsaprotams fakts.

Negaidīti bija no diasporas saklausīt atziņu, ka Latvijas nedienās nav itin visā jāvaino valdība. Arī cilvēkiem pašiem vajadzētu labāk apzināties attiecības ar darba devējiem un nodokļu nemaksāšanas graujošās sekas.

 

Vēlos izteikt atzinību un pateicību Latvijas vēstniekam Īrijā Gintam Apalam gan par diasporas pārstāvju tikšanās organizēšanu, gan arī par laiku un uzmanību, ko vēstnieka kungs veltīja man personīgi.

Vēl dažas atziņas no sarunas ar diasporas organizāciju pārstāvjiem:

- Latvijas finansējums diasporas organizācijām ir pārlieku sadrumstalots starp dažādām valsts institūcijām. Bieži vien arī projektu kritēriji nav skaidri.

- Latvijā darba devēji, pieņemot darbiniekus, prasa krievu valodas zināšanas. Tas ir būtisks šķērslis, lai jauni cilvēki varētu atgriezties Latvijā. Man nākas tam piekrist, lai gan daži sapulces dalībnieki teica, ka tā neesot problēma.

- SIF projektu konkursā izsludinātajām vasaras kopīgajām nometnēm diasporas un Latvijas bērniem ir pozitīvs novērtējums. Jādomā, kā šo nometņu darbu paplašināt un pilnveidot.

- Neizpratni raisa SIF prasība, lai biedrībām ir atsevišķi konti, kuros tiek ieskaitīta SIF projektu nauda. Tas rada aizdomas arī no Īrijas iestāžu puses.

- Panākt latviešu valodas mācīšanu Īrijas skolās – tas šobrīd ir viens no mūsu diasporas politikas lielākajiem izaicinājumiem.

Foto: Laima Ozola (www.baltic-ireland.ie)