Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

“Idejas, kā strādāt labāk, neprasot par to papildu naudu, ir retums. Tāpēc esmu gandarīts par Kultūras ministrijas priekšlikumiem, kas ir atbilde uz komisijas prasību pilnveidot integrācijas politikas finansējuma un pārvaldības modeli, lai viena roka zina, ko otra dara,” Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes rezultātu trešdien, 12. oktobrī, raksturoja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Komisija uzklausīja kultūras ministres konceptuālo ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām integrācijas politikas pārvaldības un finansējuma modeli. Lai gan arī līdzšinējā integrācijas politika ir uzrādījusi pozitīvus rezultātus, tomēr gan Valsts kontroles ziņojums, gan pētījumi parāda nepieciešamību un iespējas uzlabot integrācijas politikas mērķtiecīgu vadību un daudz efektīvāku līdzekļu izmantošanu, šodien sēdē norādīja D.Melbārde.

Kultūras ministrijas izstrādātie priekšlikumi paredz pa dažādu ministriju atbildības jomām saskaldīto finansējumu pakļaut vienotai vadībai un kontrolei, tāpat arī reorganizēt Sabiedrības integrācijas fondu.

Komentējot faktu, ka Kultūras ministrijas priekšlikumi no citu ministriju puses pagaidām tiek vērtēti rezervēti, I.Latkovskis norāda: “Labi saprotu, ka, pirms griezt, ir septiņreiz jānomēra. Bet nevar neredzēt arī to, ka integrācijas politikā ir arī daudz neefektīvu tēriņu. Neviens negrib uzņemties atbildību par integrāciju kopumā, lai gan ir ar mieru apgūt šo to no budžeta. Iesakņojies pieņēmums, kamēr valodu referendums mutē nesmeļas un migrantu pūļi pa Latviju neklimst, tikmēr apgūsim projektus un tērēsim pa vecam. Tomēr neefektīvu tēriņu apzināta turpināšana degradē ierēdņus un politiķus. Tālab aicinu atbalstīt, pilnveidot un īstenot Kultūras ministrijas piedāvāto reformu priekšlikumus.”

Par konceptuālu atbalstu piedāvātajām reformām komisija lems novembrī. Kultūras ministrijas koncepcija sabiedrības saliedētības jaunā vadības modeļa ieviešanu paredz, sākot ar 2019. gadu.