Valdība nepilsoņu jautājumu nedrīkst paslaucīt zem bezproblēmu tepiķa. Ir jānoskaidro neskaidrie jautājumi, lai skaidrā valodā lietas sauktu īstajos vārdos.” To Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas sēdē 13.martā. Lai pilnīgāk apzinātu ar nepilsoņiem saistīto problemātiku un gatavotos nepilsoņu jautājuma apspriešanai ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti diskutēja par nepilsoņu jautājumu sabiedrības saliedētības kontekstā.

„Kāpēc nepilsoņi negrib vai nespēj naturalizēties? Tas ir jautājums, uz kuru šobrīd nav precīzas un skaidras atbildes. Taču ir jautājums, uz kuru visiem it kā atbilde ir, bet kuru neviens neuzdrošinās publiski uzdot, proti, kāpēc tik daudz latviešu nemaz nevēlas, lai visi nepilsoņi kļūtu par pilsoņiem? Latvieši pat baidās no tādas iespējas. Šis ir jautājums ne tikai valstij, bet arī pašiem nepilsoņu dedzīgajiem aizstāvjiem – kāpēc jūsējos tā nemīl?” sēdē Latvijas situāciju nepilsoņu jautājumā raksturoja I.Latkovskis, uzsverot, ka par šiem neērtajiem jautājumiem ir jārunā, ja vēlamies tik ārā no strupceļa nepilsoņu jautājumā.

Politiķiem nepilsoņu jautājumā ir jāmaina politiskie vēstījumi, deputātiem sacīja Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Deniss Hanovs. Šiem vēstījumiem ir jābūt stabiliem, noturīgiem un cikliskiem, ņemot vērā, ka tie iesakņojas sabiedrības apziņā. Tāpat D.Hanovs uzsvēra – ir jāpaplašina pilsonības izpratnes ietvars, jo šobrīd daudziem pilsonības jēdziens asociējas tikai ar latviešu etnisko kultūru, lai arī visi pilsoņi nav latvieši. Vienlaikus ir jārunā par latviešu kultūras pieejamību sabiedrībā, ja nepilsoņi iekļaujas kopienā, kuras pamatā ir latviešu identitāte. Tāpat jānoskaidro iespējamie tehniska rakstura sarežģījumi, kuru atrisināšana varētu atvieglot nepilsoņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, sacīja D.Hanovs.

Nepilsoņu pārstāvis Valērijs Komarovs vērsa uzmanību uz jautājumu – ko saprotam ar apzīmējumu „Latvijai lojāli pilsoņi”? Ja galvenās vērtības, lai pilsoni uzskatītu par lojālu Latvijai, ir latviskums, latviešu valodas zināšanas, latviešu kultūra un vienāds skatījums uz Latvijas vēsturi, tad visi nepilsoņi un pilsoņi, kas etniski nav latvieši, nav un nekad nebūs lojāli Latvijai, sēdē sacīja V.Komarovs. Viņš arī pauda uzskatu, ka, piemēram, jauniešiem pilsonība nav simboliska, bet gan praktiska rakstura jautājums, jo dod iespēju ērti ceļot vai doties strādāt uz citām Eiropas valstīm, un uzsvēra, ka tieši šie ir galvenie naturalizēšanās iemesli, nevis lojalitāte Latvijai. Lai veidotu spēcīgu valsti, kurā līdzās pastāv dažādas etniskas grupas, jābūt savstarpējai cieņai pret otras puses vērtībām un kopīgiem mērķiem, teica V.Komarovs.

Tāpat V.Komarovs sacīja, ka Latvijā jābūt diferencētai pieejai attiecībā uz pilsonības iegūšanu, un kā piemēru minēja, ka no gados vecākiem cilvēkiem, kuri gadiem ilgi dzīvojuši Latvijā un latviešu valodu zina bāzes līmenī, nevajadzētu prasīt mācīties latviešu valodu tādā līmenī, kāds prasīts naturalizācijas eksāmenā. Tāpat jārisina jautājums par Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem, sacīja V.Komarovs un pauda viedokli, ka jaundzimušajiem pilsonība būtu jāpiešķir automātiski.

Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsvēra, ka nepilsoņiem ir jāzina latviešu valoda, lai viņus uzņemtu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. V.Liepiņš arī norādīja, ka par jautājumu par pilsonību nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā, tiek diskutēts Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā.