ddd Drukāt

„Valstij ir skaidri jāpasaka nepilsoņiem, ka nevajag lolot ilūzijas par pilsonības nulles variantu tāpat kā par otru valsts valodu, un vienlaikus jārod atbilde uz jautājumu — kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties?” To Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas deputātiem aktualizējot diskusiju par nepilsoņiem.

 

„Latvijas sabiedrībā jautājumā par nepilsoņiem pastāv divas krasi atšķirīgas nostājas — daļa uzskata, ka visiem nepilsoņiem pilsonība ir nozagta un tāpēc būtu piešķirama bez jebkādiem nosacījumiem, savukārt otra daļa — ka ar nepilsoņu jautājumu viss ir kārtībā un par to nav jārunā. Tādas galējības nav pieņemamas. Valstij ir jāpauž skaidra nostāja, neļaujot nepilsoņiem lolot ilūzijas par automātisku pilsonības piešķiršanu. Bet vienlaikus nepilsoņi ir arī jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus,” uzsver I.Latkovskis.

 

 

Lai skaidri definētu valsts politiku nepilsoņu jautājumā, jāidentificē ar šo jautājumu saistītās problēmas. Ceturtā daļa Latvijas nepilsoņu neizmanto iespēju naturalizēties, jo cer uz automātisku pilsonības piešķiršanu, savukārt aptuveni piektā daļa nepilsoņu gaida naturalizācijas eksāmena vienkāršošanu, sacīja Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš. Tikpat liela daļa uzskata, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav pietiekami labas, lai veiksmīgi naturalizētos, norādīja V.Liepiņš un uzsvēra, ka nepilsoņu jautājuma risināšanā jākoncentrējas uz tiem nepilsoņiem, kas patiešām vēlas naturalizēties.

 

Emocionāli ir grūti izskaidrot nepilsoņiem, kuri dzimuši Latvijā un šeit dzīvo kopš dzimšanas, kāpēc viņiem nepienākas pilsonība, un tieši šis ir iemesls, kāpēc naturalizācijas process ir lēns, sacīja deputāts Vladimirs Reskājs (SC). Par to bez ievērojamiem rezultātiem diskutēts jau 20 gadus, kas apliecina — problēmas risinājumu nevar rast ātri un vienkārši. Tas kavē sabiedrības attīstību, tāpēc jārisina vismaz tie jautājumi, kuros iespējams rast kompromisu, teica V.Reskājs un vienlaikus uzsvēra, ka nepilsoņi bieži norāda — trūkst informācijas par naturalizācijas procesu krievu valodā, arī pa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvo tālruni nav iespējams saņemt informāciju par naturalizāciju krievu valodā. Ir jāpārskata naturalizācijas eksāmena saturs un valdībai jārod finansējums, lai nodrošinātu sagatavošanās kursus nepilsoņiem pirms naturalizācijas eksāmena.

 

Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits kopš 2008.gada nav būtiski palielinājies. Tieši 2008.gadā Krievijas Federācija noteica nepilsoņiem bezvīzu režīmu ar Krieviju, sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Kopumā Latvijā šobrīd ir aptuveni 297 tūkstoši nepilsoņu.

 

Plānots, ka trešdien, 13.martā, Sabiedrības saliedētība par šo jautājumu diskutēs ar nepilsoņu pārstāvjiem un ekspertiem.