Komisijas deputāti secinājuši, ka pastāv dažādas jēdzienu izpratnes sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes politikā Latvijā. Piemēram, šobrīd diskusijās par tautību, etniskajiem un nacionālajiem jautājumiem vērojama pēc būtības atšķirīga jēdziena „tautība” izpratne.

Vieni tautību nosaka pēc „asins” piederības, citi pēc kultūras piederības. Nav sakārtots jautājums par jēdziena būtību. Interpretācijas rada sajukumu, līdz ar to nav iespējama vienota nostāja un sapratne. Par šiem jautājumiem tiek diskutēts bez vienošanās par jēdziena skaidrojumu.

Komisijas deputāti 23.janvāra sēdē uzklausīja Latvijas Universitātes (LU) pētnieku viedokļus. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Leo Dribins uzskata, ka par pamatu tautības skaidrojumiem Latvijas likumdošanā ir jāizvēlas nacionālā piederība, kas ir noteicošā. L.Dribins uzskata, ka Latvijā joprojām ir spēcīgs etniskās apziņas faktors, kas nav manāms citur Eiropā. Tas jāspēj nošķirt no citām identitātes formām.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka nav vienas pareizās atbildes jēdziena „tautība” skaidrojumā, taču uzskata, ka nepieciešams nošķirt etnisko un nacionālo identitāti. Nacionālā identitāte ir galvenā, jo tā nosaka piederību valstij un iespēju iesaistīties politiskajos procesos.

Abi pētnieki bija vienisprātis, ka kopumā šis jautājums ir par indivīda pašidentifikāciju. Katrs pats var izvēlēties kādai kopienai jūtas piederīgs. Šāda brīva izvēle arī ļautu saliedēt sabiedrību.

Uz sēdi bija aicināta arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce, LU Filozofijas un socioloģijas institūta koordinatore Vallija Rone. Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta eksperte Gunta Robežniece un KM Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Anita Kleinberga.