Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti 26.septembra sēdē iepazinās ar komisijas Naturalizācijas jautājumu darba grupas starpziņojumu par naturalizācijas procesu Latvijā. Lai turpinātu diskusiju, komisija vienojās starpziņojumu publiskot un par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 1.decembri. Darba grupas mērķis ir izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos „Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”.

„Pilsonībai ir jābūt piederībai, kas vieno Latvijas iedzīvotājus un apliecina godu, atbildību un arī nācijas saliedētību. Lai arī aizvien bieži sastopamies ar pretēju viedokli, vispirms ir jānotiek integrācijai un tikai tad cilvēks var kļūt par pilsoni,” uzsver Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

 

„Jānosaka stingras un vienlaikus skaidras prasības Latvijas pilsonības pretendentiem, taču tajā pašā laikā pilsonības iegūšanas process ir jāatbrīvo no birokrātiskiem šķēršļiem. Komisijas Naturalizācijas darba grupas starpziņojuma mērķis ir radīt pamatu tālākām diskusijām par naturalizācijas procesa pilnveidošanu Latvijā,” uzsvēra I.Latkovskis.

 

Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs un Naturalizācijas jautājumu darba grupas vadītājs Valdis Liepiņš vērsa uzmanību, ka darba grupa nesaskata būtiskus šķēršļus naturalizēties tiem, kuri to vēlas, taču vienlaikus saredz iespējas uzlabojumiem.

 

Darba grupas starpziņojumā par naturalizācijas procesu Latvijā teikts, ka patlaban tas ir pārāk birokrātisks, nevis garīgs process, kas novestu pie izjustas un patiesas saistības ar Latviju un vainagotos ar iekļaušanu Latvijas pilsoņu lokā, kā arī ar to saistītām privilēģijām un pienākumiem. Darba grupa saredz nepieciešamību uzlabot naturalizācijas procesu, pieejamību informācijai par naturalizāciju, kā arī kandidātu zināšanas par Latviju, teikts starpziņojumā.

 

V.Liepiņš vērsa uzmanību, pašā pamatā ačgārna ir pašreizējā prakse prasīt pilsonības kandidātiem, piesakoties naturalizācijas procesam, parakstīt uzticības solījumu Latvijas valstij. Solījums būtu jānodod noslēguma posmā pirms pilsonības saņemšanas, norādīja V.Liepiņš.

 

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešams aktualizēt naturalizācijas eksāmena vēstures zināšanu pārbaudes testa redakciju. Deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pauda, zināšanu pārbaudē būtu jāiekļauj jautājumi, kas vērsti uz Satversmes izpratni. Arī deputāts Vladimirs Reskājs (SC) norādīja, ka eksāmens nedrīkstētu būt atmiņas pārbaude. Savukārt deputāts Dzintars Kudums (VL-TB/LNNK) norādīja, ka zināšanu pārbaudes jautājumu saturs būtu saistāms ar Latvijas kultūras kanonu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs atzīmēja, ka pašreizējā jautājumu redakcija veidota 1995.gadā.

 

V.Liepiņš atzīmēja, ka lai arī viens no Latvijas valsts mērķiem ir nepilsoņu skaita mazināšana, būtiskāks par nepilsoņu skaita samazināšanas procesa ātrumu ir jautājums par procesa kvalitāti.

 

Komisijas deputāti atzina, ka nepieciešams ne vien pilnveidot naturalizācijas procesu, bet arī turpināt pētīt nepilsoņu nevēlēšanos naturalizēties.

 

Sabiedrības saliedētības komisijas Naturalizācijas jautājumu darba grupa tika izveidota šī gada martā, un to vada komisijas priekšsēdētāja biedrs V.Liepiņš. Darba grupas sastāvā ir arī I.Latkovskis un V.Reskājs.