Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

13.aprīlī Eiropas Komisijas pārstāvniecība (EKP) Latvijā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Latvijas Universitāti un Latvijas Universitātes Žana Monē Izcilības centru organizēja konferenci „Migrācija un identitāte: diasporas lomas stiprināšana”, kurā Sabiedrības saliedētības komisiju pārstāvēja deputāts Valdis Liepiņš.

 

Pēdējā laikā aizvien vairāk Latvijas sabiedrībā un politiskajā vidē tiek aktualizēts diasporas jautājums un tā nozīmīgums tautas un valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kam bija veltīta šī starptautiskā konference. Tās ietvaros bija paredzētas uzstāšanās un diskusijas par emigrācijas un diasporas lomu ekonomikas attīstībā, sadarbību ar diasporu inovāciju, pētniecības un izglītības veicināšanā, kā arī citiem jautājumiem.

 

Viens no konferences idejas autoriem Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, kas pēdējā gada laikā vērsis sabiedrības un valsts institūciju uzmanību uz diasporas lomas nozīmīgumu un tās pastiprināšanas nepieciešamību, norādīja, ka: „Tādi politiskie notikumi kā valodas referendums labi parāda, ka daudziem rūp Latvijas liktenis un izbraukušie cilvēki nav pazuduši Latvijai. Šodienas Latvijas valsts izaicinājums ir veicināt to, lai Latviju atstājušie cilvēki nezaudētu saiknes ar dzimteni, bet, lai viņi arī atrastu iespējas aktīvi piedalīties savas tēvzemes attīstībā un atgriezties tajā.”

 

Atklāšanā uzrunas sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs un Latvijas Universitātes prorektors zinātņu jautājumos profesors Indriķis Muižnieks. Konferences atklāšanas sesijā ar runu “Diaspora un dzimtene: cik daudz mums zināms?” uzstājās Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūta Migrācijas pētījumu grupas vadošais pētnieks, Pārdomu grupas par Eiropas nākotni loceklis, doktors Rainers Mincs, kurš norādīja, ka lielu vai vēsturiski dalītu tautu piemēri ne vienmēr ir noderīgi mazākām nācijām, tomēr labas prakses un veiksmīgu ideju apzināšana un potenciāla apguve varētu būt labs pamats izdevušās attīstības sākumam.

 

Konferences trīs sesijas bija sadalītas pa svarīgākajām interešu sfērām – „Emigrācija un diasporas loma ekonomiskajā attīstībā”; „Sadarbība ar diasporu inovācijas, pētniecības un izglītības veicināšanā”; „Imigrācija, identitāte un integrācija”.

 

Pirmajā sesijā uzstājās Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš uzsvēra, ka emigrēšanu no valsts jāuztver divējādi: valsts interesēs ir ekonomiskā attīstība, sekmējot dzīves līmeņa celšanos Latvijā, lai cilvēki būtu apmierināti ar dzīvi uz vietas, tomēr izbraukušo iedzīvotāju jauniegūtās iemaņas, prasmes un zināšanas var būt noderīgas valstij, abām ieinteresētajām pusēm veiksmīgi sadarbojoties. Tāpat uzstājās un pieredzē dalījās Īrijas vēstnieks Latvijā Aidans Kirvans, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

 

Otrajā sesijā runāja Latvijas Universitātes prorektors zinātņu jautājumos profesors Indriķis Muižnieks, Latviešu diasporas pārstāvis, uzņēmuma TechHub veidotājs Andris Bērziņš, „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

 

Savukārt trešajai sesijai bija teorētiskāka ievirze, kurā runāja Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra padomniece, Latvijas Universitātes Žana Monē Izcilības centra eksperte Liesma Ose, Sabiedriskā politikas centra „Providus” Eiropas politikas pētniece Dace Akule, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda izpildes padomes biedrs Hosams Abu Meri. Šīs sesijas ievada runu teica Latvijas Republikas Saeimas deputāts Valdis Liepiņš, norādot, ka Latvijā vēl daudz darāmā gan integrācijas sfērā, gan potenciālo repatriantu reintegrācijas jautājumos. Deputāts uzskaitīja konkrētu darbību secību, kas būtu jārealizē, lai uzlabotu esošo situāciju: jāveido repatriācijas centri, izmantojot diasporas sakarus un personiskos kontaktus, jānodrošina nodarbinātība; jāveido imigrantu uzturēšanās centri, kur jāapmierina šo cilvēku pamatvajadzības, vienlaikus piedāvājot tiem intensīvus latviešu valodas apguves kursus. Visu norādīto darbību pamatā ir pēc iespējas ātrāka un sekmīgāka iebraucēju vai atpakaļatbraucēju integrēšanās sabiedrībā un iekļaušanās ekonomiskajā apritē.

 

Starptautiskās konferences noslēgumā Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka un Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe uzsvēra, ka ir patiesi gandarīti par konferences norisi un visu tajā iztirzāto jautājumu aktualizāciju Latvijas sabiedrībā un politiskajā vidē.

 

Konferences video ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Universitātes arhīvā: http://www.lu.lv/par/mediji/video/konferences/2012/migracija/