Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Ilmāra Latkovska viedoklis

IECERES UN REALITĀTE

 

Sabiedrības saliedētības komisija (SSK) Saeimā darbu sāka tikai pirms gada. Komisija izveidojās uz toreizējās Pilsonības likuma izpildes komisijas bāzes. Mūsu ambīcija bija Saeimas komisiju rutīnas darbā ienest jaunu domāšanu un rīcību.

 

Mums ir panākumi. Taču dažkārt izskatās, ka smagu jautājumu saasinājumi draud iestigt strupceļā. Tad atskan arī balsis, ka varbūt tādu komisiju nevajag. Kolēģi, tā būtu plintes mešana krūmos. Tā būtu savas nespējas izvirzīt augstākus mērķus atzīšana.

 

Kas būtu darāms, lai komisijas darbu pilnveidotu? Par to vēlos izteikt savas domas, kā arī rosināt diskusiju savu kolēģu vidū.

 

 

Kādām jābūt komisijas īpašajām kvalitātēm?

 

SSK jākļūst par „radošo laboratoriju”, kas izstrādā jaunus risinājumus, kurus mēs pēc tam piedāvājam kolēģiem savās frakcijās un partijās, valsts institūcijām, diskutējam par to ar sabiedrību.

 

Deputāti nenāk uz komisiju, lai tur iebalsotu vai citādi uzspiestu savu frakciju gatavos viedokļus. No „radošās laboratorijas” mums pašiem jānes jaunas svaigas vēsmas uz savām frakcijām un partijām, visai sabiedrībai.

 

Tātad SSK ar savu jaunradi jāspēj stāvēt pāri šauri partejiskām interesēm.

 

Vai SSK deputātiem jābūt gudriem pašiem jaunradīt idejas?

 

Skaidrs, ka mums nav jābūt Muļķu komisijai. Taču deputātiem pašiem nav jākļūst par zinātniekiem un pētniekiem. Mūsu gudrības veiksme būtu atrast viszinošākos speciālistus. Divtik liela veiksme būtu, ja mēs kā komisija mācētu zinātnieku atziņas savienot ar gudru valsts politiku.

 

Kādām īpašībām jāpiemīt SSK deputātiem?

 

Pirmkārt: spēja uzturēt dialogu – no vienkāršas nebļaustīšanās pa vidu citam runātājam līdz pat vissmalkākajām spējām klausīties, korekti argumentēt un no šķietama strupceļa pāriet uz jauniem radošiem risinājumiem.

 

Otrkārt: spēja piedāvāt savas iniciatīvas un attīstīt radošus risinājumus sadarbībā ar citiem. SSK nav tā komisija, kur deputāta padarīta darba ilūziju var aizpildīt ar vienkāršu balsošanu neatkarīgi no jautājuma izpratnes un vēlmes saprasties.

 

Treškārt: spēt (vismaz censties) stāvēt pāri frakciju un partiju interesēm. SSK deputāts nevar būt nekritisks frakcijas viedokļa izdabātājs. Deputātam jābūt autoritātei savā frakcijā, taču arī drosmei aizstāvēt atšķirīgu viedokli

 

Ceturtkārt: jāatrod laiks, lai komisijas labā strādātu arī ārpus komisijas sēdēm – izpētot un sagatavojot jautājumus, piedaloties darba grupās u.c. SSK tas nepieciešams vairāk nekā jebkuras citas komisijas darbā.

 

Vai SSK deputāti atbilst šīm prasībām?

 

Zinu, ka visi komisijas deputāti ikdienas dzīvē ir gana gudri un pieklājīgi cilvēki. Tomēr komisijas darbā dažkārt manāma neaudzinātu un nepieklājīgu cilvēku uzvedība. Varbūt dažs labs to uzskata par melnās retorikas meistarstiķi? Bet Jums taču labi zināms, ka melnā retorika nav domāta saprašanās rašanai.

 

SSK tika izveidota, kad citu komisiju sastāvs jau bija nokomplektēts. Saprotams, ka deputāti ir gana noslogoti citās komisijās, un viņiem var nepietikt gana laika pilnvērtīgai darbībai SSK.

 

Frakcijām būtu rūpīgi jāizvērtē, lai viņu uz SSK norīkotajiem deputātiem būtu pietiekami daudz laika, enerģijas un iemaņu, lai rezultatīvi darbotos SSK.

 

Vai SSK jāpilda arī parastās komisiju funkcijas?

 

Saeimas komisiju parastās pamatfunkcijas ir divas – darbs ar likumprojektiem (ne visām komisijām) un parlamentārā pārraudzība.

 

Pēc Saeimā pastāvošā iedalījuma SSK nepieder likumdošanas izstrādes jeb „lielo” komisiju grupai. Neskatoties uz to „mazās” komisijas var izstrādāt atsevišķus likumprojektus, kuri tālāk tiek nodoti likumdošanas komisijām. SSK līdzšinējā praksē tāds piemērs ir likumprojekts „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”.

 

Parlamentārā pārraudzība ir SSK funkcija, kam komisija līdzšinējā darbībā veltījusi ne mazums uzmanības. Šeit ir vieta darba mērķtiecības uzlabojumiem. Kā vienu no SSK parlamentārās pārraudzības praktiskajiem panākumiem var minēt finansējuma panākšanu būtiskiem sabiedrības integrācijas pasākumiem, kuri sākotnēji bija palikuši ārpus 2013. gada budžeta.

 

Vai SSK nedublē citu komisiju darbu?

 

Sabiedrības saliedētība ir integrāla joma, kur SSK darbība neizbēgami saskarsies ar citu komisiju darba specializāciju. Dublēšana var būt tikai neveiksmīgas sadarbības un koordinācijas trūkums.

 

Kādi ir SSK līdzšinējās darbības kritiskie punkti?

 

Visproblemātiskākie ir konfliktu jautājumi. Piemēram, Otrā pasaules kara vēstures interpretācija. Pastāv liels risks, ka šo jautājumu izskatīšanas sākumā konflikti saasinās vēl vairāk. Ja tādā situācijā dominē stingra turēšanās tikai pie sava iepriekš noteiktā partejiskā viedokļa, tad konflikts tikai ved vēl dziļākā strupceļā.

 

Kas komisijas darbā būtu uzlabojams?

 

SSK dienas kārtībā uzsvars no asi konfliktējošiem jautājumiem jāpārliek uz potenciāli vienojošiem jautājumiem. Šobrīd tādi jautājumi paši no sevis neuzrodas. Bet tieši tas ir izaicinājums komisijas radošajam darbam – sadarbībā ar zinātniekiem un arī iesaistot plašāk sabiedrību, lai aktualizētu vienojošos jautājumus un vērtības.

 

Problemātiskie aso konfliktu jautājumi jārisina soli pa solim. Vispirms jāpiefiksē pozīcijas, par kurām esam vienojušies, lai pēc tam ar tolerantu dialogu, bet bez lieka politkorektuma spertu nākamos soļus. Šajā ziņā komisijai jādeklarē savas vienošanās (konvencijas) – gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā.

 

Sabiedrībai nepieciešami vienoti mērķi un vērtības. Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai Latvijā panāktu kvalitatīvu izrāvienu kā ekonomiskajā, tā arī jebkurā citā dzīves jomā. Jābūt vērtībām, kuras pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu vieno kā „mēs”.

 

2013. gada 10. aprīlī

Ilmārs Latkovskis,

Sabiedrības Saliedētības komisijas priekšsēdētājs