Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Ilmāra Latkovska viedoklis

Lietu daba šķiet pašsaprotama tik ilgi, kamēr par to būtību nedomā. Tas attiecas arī uz jēdzienu tautība. Jezga ap to sākās ar tautības ieraksta izņemšanu no pases un tam sekojošo priekšlikumu grozīt likumu par tautības maiņu.[..]

 

Būtu jānorāda uz dažiem būtiskiem faktoriem, ar kuriem vairs nevaram nerēķināties. Citādi var strīdēties bezjēdzīgi, ilgi un dikti.

 

Pirmais. Daudziem cilvēkiem tautības ieraksts pasē šķiet ļoti nozīmīgs. Svēta lieta. Tieši ar to tautības ieraksta pretinieki nebija rēķinājušies.

 

Otrais. Mums nav īsti atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijai jābūt vienīgajai Eiropas valstij, kas saglabā tautības ierakstu pasē? Kas tad ir tā mūsu īpatnība? Kāda ir šī ieraksta praktiskā, funkcionālā nozīmība? Argumentācija labākajā gadījumā aprobežojas ar „nekur citur civilizētajā pasaulē tā nav” vai ar tam pretējo - „mums nav jāizdabā visiem kosmopolītiskajiem liberāļiem!”

 

Trešais. Cilvēki dedzīgi iestājas par vai pret tautības ierakstu vai maiņas tiesībām, nedomājot vai necenšoties paskaidrot, ko tad viņi saprot ar jēdzienu „tautība”. Vienkāršam cilvēkam tas ir bezjēdzīgi skaidrs jautājums, bet zinātnieki savus strīdus par to var novest līdz bezjēdzībai. [..]

 

Kas būtu pirmais solis?

 

Vispirms sociālo zinātņu pārstāvjiem būtu jāsniedz savs vērtējums, Latvijas specifiskā situācija jākonfrontē ar starptautisko pieredzi un zinātnisko tradīciju. Te nu būtu tā reize, kad akadēmiskās aprindas varētu nākt talkā ar rekomendācijām politiķiem un likumdevējiem. Skolas un plašsaziņas līdzekļu uzdevums būtu šos jautājumus izskaidrot tautai. Un tad politiķi varētu pieņemt pamatotus un cilvēkiem saprotamus lēmumus.

 

Pilnu raksta tekstu skat. www.ilmarslatkovskis.lv