Notikumi
Valsts prezidents Egils Levits 26. aprīlī ir izsludinājis Saeimas 22.aprīlī pieņemto likumu Par Basela Jakuba Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni un likums ir stājies spēkā. Likumprojektu par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurģijas virsārsta B.J.Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni sagatavoja un iesniedza Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
Saeimas sēdē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins norādīja, ka: “Izvērtējot Basela Jakuba Vahbes individuālo situāciju un ņemot vērā viņa būtisko ieguldījumu bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas attīstībā, komisija izšķīrās sagatavot likumprojektu par viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Uzskatām, ka pilsonības piešķiršana Baselam Jakubam Vahbem atbilst gan Pilsonības likuma mērķiem, gan arī Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.”
Šodien, 21. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par plānu darbam ar diasporu 2021. - 2023. gadam. Tas ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Diasporas likumu un tā mērķis ir veicināt vienotu pieeju diasporas politikas īstenošanā, nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus. Plānā ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai 2021. - 2023. gadā.
Sēdē piedalījās un informāciju sniedza Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un īpašo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Šodien, 7. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja 24. februārī uzsākto diskusiju par mazākumtautību multimediju platformas izveidi.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins sēdes ieskaņā norādīja, ka 24. februāra sēdē bija plaša informācija, ka no šā gada septembra sāks darboties jauna mazākumtautību multimediju platforma, bet šodienas sēdē būtu jāgūst informācija, vai un kā tiks risināti lineārās apraides jautājumi, lai ar LTV radīto saturu nodrošinātu tos Latvijas iedzīvotājus, kuri saturu patērē mazākumtautību valodās, bet kuri nelieto internetu.
Sēdes gaitā šo jautājumu skaidroja un uz deputātu jautājumiem atbildēja NEPLP un Latvijas Televīzijas pārstāvji. NEPLP pārstāvji skaidroja, ka nebūs iespējams retranslēt interneta platformā LSM esošo informāciju, jo šajā platformā ir dažādas satura vienības, tai skaitā arī tekstuālas, kas tiek bieži mainītas, atjaunotas. Platformas saturs dinamiski mainīsies, iekļaujot jaunākās ziņas un reportāžas no notikuma vietas. Šo saturu nebūs iespējams retranslēt lineārajā televīzijā. Pie kam, pat ja kādus raidījumus nodotu retranslācijai kabeļoperatoriem, viņiem šī satura raidīšana būtu jānodrošina par brīvu, jo sabiedrība jau ir samaksāju par tā veidošanu sabiedriskajiem medijiem. LTV pārstāvji skaidroja, kas ir paveikts jaunās multimediju platformas izveidē, norādot, ka tas ir daudz lielāks projekts kā tikai vienas lapas pievienošana LSM platformā. Tas ir ieguldījums saturā, tehnoloģijās, jaunas studijas izbūve un citi risinājumi.
Saeima ceturtdien, 25.martā, pieņēma lēmumu par kinorežisora un scenārista Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
B.Frumins ir Latvijā dzimis kinorežisors un scenārists. Viņš ir arī asociētais profesors Ņujorkas Universitātes Tiša mākslas skolā, kā arī lasa lekcijas Rīgā, Singapūrā, Maskavā, Stokholmā un citviet. B.Frumins ir bijis režisors filmām, kas demonstrētas lielākajos kinofestivālos, tostarp Kannās, Toronto, Sandensā un Londonā. Tāpat viņš pazīstams kā vairāku spēlfilmu, tostarp “Dvēseļu puteņa”, scenārija autors.
Vairāk rakstu...
