Notikumi
Šodien, 16. martā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar jauno Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Justīni Krēsliņu un prezidija locekli Leldi Vikmani. ELA biedrorganizāciju sapulcē janvārī izraudzījās sev jaunu vadības komandu nākamajiem diviem gadiem. Par prezidija priekšsēdi kļuva Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa, kas šajā amatā nomainīja Elīnu Pinto.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot sēdi, pauda: “… ir jauna valde, bet mēs neesam pazīstami. Iepriekš mums bija ļoti laba sadarbība, bijām uz sakariem un mēģinājām risināt jautājumus. Es ceru, ka arī ar jauno vadību būs līdzīgi, ka mēs varēsim sadarboties un būsim efektīvi.”
Komisija šodien, 2. martā, uzklausīja informāciju par Latvijas valstspiederīgo iespējām pamest kara skarto Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotāju iespējām ierodoties Latvijā bēgļu gaitās. Kā informēja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, pēc Valsts robežsardzes informācijas kopš karadarbības sākuma Latvijā ir ieceļojuši 760 Ukrainas valstspiederīgie. Pārsvarā tās ir sievietes un bērni, jo mobilizācijai pakļautajiem vīriešiem no 18 līdz 60 gadu vecumam izceļot no Ukrainas netiek ļauts. Viņš arī informēja, ka pašvaldības šobrīd var izmitināt 6593 personas, no tām nodrošinot ēdināšanu 5020 personām.
Šodien, 16. februārī, komisija iepazinās ar Baltijas Mediju izcilības centra veikto pētījumu par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs. To sagatavoja vadoši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mediju pētnieki. Ar pētījumu un tajā gūtajiem rezultātiem komisiju iepazīstināja Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. Pētījuma metodoloģija atklāj, ka pagājušā gada oktobrī un novembrī Baltijas valstīs kopumā tika aptaujāti 3 tūkstoši respondentu vecumā no 17 līdz 74 gadiem. Respondentiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumu blokiem - mediju patēriņš, informācijas kanālu nozīmība, uzticēšanās medijiem COVID-19 pandēmijas atspoguļojumā, uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, attieksme pret dažādiem informācijas avotiem un viedoklis par sociālpolitiskiem notikumiem.
Pētījuma autori secinājuši, ka Igaunijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Igaunijā arī ir vislielākā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, bet Latvijā turpretī šiem medijiem uzticas vismazāk. Sabiedriskie mediji ir arī aptaujas topā kā viens no galvenajiem svarīgas informācijas ieguves avotiem. Pētījumā arī noskaidrojies, ka katrs piektais aptaujātais neseko sabiedriskajiem vai privātajiem medijiem, paļaujoties, ka nepieciešamo informāciju atradīs sociālo mediju vidē. Katrs trešais uzskata, ka sociālo mediju informācija varot aizstāt profesionālo sabiedrisko vai privāto mediju darbu.
Pētnieki, izvērtējot gūtos rezultātus, secināja, ka kopumā nav vērojama krasa uzticības mazināšanās medijiem, kaut nelielas svārstības ir konstatētas.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 9. februārī, uzklausīja Valsts valodas centra, valodnieku, antropologu un sabiedrības pārstāvju viedokļus par dažu etnonīmu un tiem līdzīgu terminu lietošanu un to ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Pēdējās dienās publiskajā telpā ir raisījušās diskusijas par vārda “nēģeris” lietošanu, ko izsauca Valsts valodas centra (VVC) šā gada 31. janvāra ziņa “Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā”.
VVC paziņojumā bija pausts - “Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots.”.
Vairāk rakstu...
