Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Socioloģijas un kultūrizglītības asociāciju 25.janvārī rīkoja konkursu  „ Latvijas Kultūras kanons 21.gs.jaunietim ”, kurā piedalījās Latvijas vispārizglītojošo skolu 10. – 12. klašu skolēni un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni.

 

 

25. janvārī notika konkursa fināls jeb konkursa otrā kārta, kurā piedalījās 16 labākās komandas no visiem Latvijas novadiem. Katrā komandā trīs cilvēki.

Konkursa finālā dalībnieki septiņās  minūtēs demonstrēja sagatavotās  prezentācijas, kuras rādīja ekspertu komisijai savus priekšstatus par Latvijas kultūras vērtībām, demonstrēja prasmes informēt par savām vērtībām citu valstu un  kultūru cilvēkus, prezentēja  idejas, kā kultūras sasniegumus pārvērst kultūras produktā ar augstu pievienoto vērtību.

Komisijas deputāti secinājuši, ka pastāv dažādas jēdzienu izpratnes sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes politikā Latvijā. Piemēram, šobrīd diskusijās par tautību, etniskajiem un nacionālajiem jautājumiem vērojama pēc būtības atšķirīga jēdziena „tautība” izpratne.

 

 

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija nākusi pie atziņas, ka  pastāv dažādas jēdzienu izpratnes sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes politikā Latvijā. Jēdziens nacionālā identitāte un citi ar to saistīti termini tiek pārlieku interpretēti. Politiskajos dokumentos parādās tādi jēdzieni kā: latvijas tauta, latviešu tauta, nācija, etnoss un citi, taču tie nav konkrēti definēti.

Līdz ar to komisija lūdz sociālo zinātņu ekspertus viest skaidrību par nacionālo identitāti un citiem no tā izrietošiem jēdzieniem.

Komisijas deputāti 23.janvāra sēdē uzklausīs sociālo zinātņu ekspertu atziņas par politiskajos dokumentos un likumos ar nacionālo identitāti saistīto jēdzienu atbilstību mūsdienām.

Vairāk skatīt šeit: http://saliedetiba.saeima.lv/deputatu-viedokli 

 

„ Līdzšinējais kultūras kanons ir labi aizsākts darbs, to nevajag sagraut, lai atkal nebūtu viss jāsāk no nulles, taču līdzšinējais ir jāuzlabo. Kā lielākos trūkumus redzu, ka dažādu nozaru vērtības ir sastādītas pēc dažādiem principiem, tāpat kanonā ir daudz abstraktu lietu, un cilvēki nevarēs saprast, kā īsti tās aptvert un apgūt. Kultūras kanonam jābūt vienkāršam, lai cilvēki varētu saprast, kādas kultūras vērtības un kā tiem būtu jāiepazīst.” Tā, diskutējot par nepieciešamību pilnveidot kultūras kanonu,  sacīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

 

Foto: Ernests Dinka (Saeimas kanceleja)

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv