Notikumi
Rīt, 18.jūnija komisijas sēdē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas nodaļas vadītājs Igors Gorbunovs prezentēs 2014.gada pētījumu "Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu".
Pētījums attēlos Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā un faktorus, kas kavē nepilsoņu izvēli kļūt par Latvijas pilsoņiem.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Šodienas komisijas sēdes – diskusijas temats bija: Vai eiropeiskā piederība var būt nozīmīgs Latvijas sabiedrību saliedējošs faktors? Sēdes praktiskais mērķis - uzklausīt dažādu jomu sabiedriski aktīvu cilvēku viedokļus šajā jautājumā, lai pēc tam, iespējams, komisija rekomendētu deputātiem un valsts institūcijām domāt par turpmākiem praktiskiem soļiem.
Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka eiropeiskā piederība var saliedēt Latvijas sabiedrību, turklāt svarīgi būtu apzināties, ka Eiropas Savienība (ES) nav tikai ekonomika vai brīvais tirgus, bet tā ir arī kultūra un zinātne. Tam piekrita Latvijas Krievu Kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, papildinot, ka sabiedrībai ir jāpievēršas kultūras un garīgās izaugsmes faktoram, jo no tā izriet visas pārējās vērtības.
Eiropeiski orientēto krievu kopienas pārstāvis, žurnālists Igors Vatoļins sacīja, ka tieši eiropeiskā domāšana ir ļoti būtiska un saliedējoša. Cilvēkam ir jāspēj domāt individuāli, kritiski, atbildīgi un vienlaikus plurālistiski. Tas ir veids kā domā Rietumu kultūrā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piekrita diskusijas dalībniekiem, ka eiropeiskā piederība spētu mazināt plaisu starp etniskajām grupām Latvijā, taču tas nenotiks pats no sevis. Lai to panāktu nepieciešams ieguldīt lielu darbu. 2013.gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 9% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi ES.
Rezumējot sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis teica: „Sabiedrības saliedētības komisija savā darbībā meklē faktorus, kas vienotu sabiedrību un saliedētu Latvijas sabiedrību. Mums ir svarīgi rast dialogu sabiedrību visšķeļošākajos jautājumos. Eiropeiskā piederība var veidot kopīgu piederības sajūtu Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, taču, lai to panāktu, ir smagi jāstrādā.”
Diskusijā, kas notika Eiropas Savienības mājā, piedalījās Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāvji, sabiedrisko un reliģisko organizāciju un Kultūras ministrijas pārstāvji.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Vai piederība Eiropas kultūrvēsturiskajai tradīcijai un nākotnes orientācija uz eiropeisko kopību var kalpot kā nozīmīgs etniskās saliedētības faktors Latvijā? Šis jautājums trešdien, 11.jūnijā, būs Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdes-diskusijas uzmanības centrā. Komisija diskusiju rīko sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
„Vai ir kādi kultūrvēsturiskie vai citi nosacījumi, lai eiropeiskā piederība vienotu Latvijas iedzīvotājus, un kādi pasākumi ir jāveic, lai sabiedrība izprastu un atbalstītu eiropeisku integrāciju kā pretstatu formāliem Eiropas finansētiem pasākumiem?” arī šie jautājumi būs diskusijas uzmanības lokā, norāda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
„Tagad ir laiks, kad Eiropā jāmainās arī pašai Eiropai. Pirmkārt, tas ir jautājums, kā Eiropai attīrīties no patērētāju sabiedrības diktētā dzīvesveida. Eiropa pati runā par nepieciešamību revidēt jautājumu, kas ir eiropeiskās vērtības,” saka I.Latkovskis un uzsver, ka vienlaikus šajā kontekstā diskusijas dalībnieki runās par Eiropas Savienības, Latvijas valsts un sabiedrisko organizāciju sadarbības iespējām.
Diskusijā piedalīsies Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja vietas izpildītāja Marta Rībele, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, žurnālists Igors Vatoļins, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, biedrības „Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kā arī Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāvji.
Komisijas sēde notiks trešdien, 11.jūnijā, plkst.12.00 Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.
Saeimas Preses dienests
Šodien, 4.jūnijā, komisijas deputāti sēdē izskatīja vairākus darba kārtības jautājumus, no kuriem galvenais bija Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informācija par valsts budžeta finansētās programmas „Ārpusskolas pasākumu programma” ietvaros piešķirto līdzekļu izlietojumu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometņu organizēšanai. Lai šo nometņu organizēšana būtu iespējama, lielas pūles pielika arī Sabiedrības saliedētības komisija.
Kā informēja SIF sekretariāta direktore Aija Bauere, šogad šim projektu konkursam kopā bija pieteikti 23 projekti, no kuriem tika atbalstīti vienpadsmit par kopējo summu 133 038 EUR. Bērnu nometnes tiks organizētas Latvijas reģionos, piesaistot arī pašvaldību un NVO atbalstu. Kopā Latvijā varētu ierasties līdz 250 ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu bērniem, tai skaitā arī no NVS valstīm.
Komisija diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnes bija izvirzījusi kā vienu no sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanas prioritātēm sastādot 2014.gada budžeta projektu. Šo nometņu norise jau divus gadus ir pierādījusi savu kvalitāti un nepieciešamību.
Sēdē piedalījās SIF, Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības pārstāvji.
Vairāk rakstu...
