Pēc komisijas priekšsēdētāja Ilmāra Latkovska paziņojuma 14.martā par atkāpšanos no komisijas vadītāja amata 21.martā tika sasaukta komisijas sēde.

Lai veiksmīgi turpinātu darbu komisijas vadība lēma, ka ir nepieiešams simbolisks uzticības balsojums. Ar deviņām balsīm par un sešiem deputātiem nebalsojot Ilmārs Latkvskis turpinās darbu komisijas priekšsēdētāja amatā.

 

 

20.martā komisijas deputāti apmeklēja Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolu, lai pārliecinātos par 2012.gadā ieviestās bilingvālās mācību programmas pozitīvo ietekmi uz sabiedrības saliedētību.

Komisijas deputāti tikās ar skolas direktori, mācībspēkiem, skolēnu vecākiem un pašiem skolēniem.

Vecāki pauda lielu apmierinātību ar jaunieviesto programmu, kas ļauj krievu un latviešu bērniem mācīties vienā klasē. Pamatpriekšmeti līdz trešajai klasei notiek atsevišķi un pēc trešās klases šīs mācībstundas notiek kopā, lai devītās klases beigās skolēni saņemtu diplomu par pamatizglītību, kas iegūta latviešu valodā.

Skolēni sacīja, ka ir priecīgi par iespēju mācīties jauktā vidē, kas stimulē apgūt otru valodu un rada interesi par to.  Tas māca iecietību, saprati un saliedē. Skolēni pāris mēnešu laikā spēj iemācīties valodu tādā līmenī, lai spētu brīvi komunicēt un nejustu valodas lietošanas barjeru.  Savstarpējās attiecībās valda draudzība un sapratne.

Bilingvālajās klasēs mācās skolēni arī no izteikti latviskām ģimenēm, kas ļauj bērnam iemācīties krievu valodu ļoti labā līmenī, savukārt bērni no krievu ģimenēm labprāt komunicē latviešu valodā un tiecas pāriet uz latviešu grupām.

 

 

20. martā komisijas deputāti apmeklēs Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolu, lai spriestu par 2012.gadā ieviesto bilingvālo mācību programmu un tās ietekmi uz sabiedrības saliedētību.

Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola ir specializēta hokeja un daiļslidošanas skola, kurā no 2012. gada septembra ir klase, kurā kopīgi mācās latviešu un krievu bērni. Precīzāk, daļa bērnu mācību vielu apgūs tikai latviešu valodā, citi bilingvāli (latviski un krieviski). Latviešu un mazākumtautību bērni jau no pirmās klases mācās sadarbosies kopīgi.

2012.gada jūnijā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis viesojās Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolā un secināja, ka skolas iniciatīva saistās ar jaunām cerībām sabiedrības integrācijā.

 

 

Valdība nepilsoņu jautājumu nedrīkst paslaucīt zem bezproblēmu tepiķa. Ir jānoskaidro neskaidrie jautājumi, lai skaidrā valodā lietas sauktu īstajos vārdos.” To Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra komisijas sēdē 13.martā. Lai pilnīgāk apzinātu ar nepilsoņiem saistīto problemātiku un gatavotos nepilsoņu jautājuma apspriešanai ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti diskutēja par nepilsoņu jautājumu sabiedrības saliedētības kontekstā.

 

„Kāpēc nepilsoņi negrib vai nespēj naturalizēties? Tas ir jautājums, uz kuru šobrīd nav precīzas un skaidras atbildes. Taču ir jautājums, uz kuru visiem it kā atbilde ir, bet kuru neviens neuzdrošinās publiski uzdot, proti, kāpēc tik daudz latviešu nemaz nevēlas, lai visi nepilsoņi kļūtu par pilsoņiem? Latvieši pat baidās no tādas iespējas. Šis ir jautājums ne tikai valstij, bet arī pašiem nepilsoņu dedzīgajiem aizstāvjiem – kāpēc jūsējos tā nemīl?” sēdē Latvijas situāciju nepilsoņu jautājumā raksturoja I.Latkovskis, uzsverot, ka par šiem neērtajiem jautājumiem ir jārunā, ja vēlamies tik ārā no strupceļa nepilsoņu jautājumā.

 

 

Politiķiem nepilsoņu jautājumā ir jāmaina politiskie vēstījumi, deputātiem sacīja Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Deniss Hanovs. Šiem vēstījumiem ir jābūt stabiliem, noturīgiem un cikliskiem, ņemot vērā, ka tie iesakņojas sabiedrības apziņā. Tāpat D.Hanovs uzsvēra – ir jāpaplašina pilsonības izpratnes ietvars, jo šobrīd daudziem pilsonības jēdziens asociējas tikai ar latviešu etnisko kultūru, lai arī visi pilsoņi nav latvieši. Vienlaikus ir jārunā par latviešu kultūras pieejamību sabiedrībā, ja nepilsoņi iekļaujas kopienā, kuras pamatā ir latviešu identitāte. Tāpat jānoskaidro iespējamie tehniska rakstura sarežģījumi, kuru atrisināšana varētu atvieglot nepilsoņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, sacīja D.Hanovs.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv