Rīt komisijas sēdē tiks apspriests vēstules projekts par sabiedrības integrācijas politikas koordinācijas pilnveidošanu. Vēstules pamatā ir ieteikumi integrācijas jomas uzlabošanai un jautājumi par valsts politiku nepilsoņu jautājumā. Vēstuli pēc apspriešanas plānots nosūtīt Ministru prezidentam.

Tāpat komisijas deputāti uzklausīs naturalizācijas darba grupas ziņojumu par paveikto un iecerēto naturalizācijas procesa pilnveidošanā un uzlabošanā.

 

Šodien komisijas deputāti tikās ar integrācijas politikas veidotājiem, lai galvenokārt gūtu ieskatu integrācijas politikas koordinācijas jautājumos.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktores p.i. Anita Kleinberga sacīja, ka koordinācija starp institūcijām, kas atbild par integrāciju, ir salīdzinoši veiksmīga. Kā galveno trūkumu A.Kleinberga minēja Sabiedrības integrācijas departamenta cilvēkresursu trūkumu- šobrīd departamentā strādā vien seši cilvēki, kas ir daudz par maz, lai spētu apgūt visus integrācijas jautājumus.

Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece integrācijas jautājumos Liesma Ose sacīja, ka Kultūras ministrija veiksmīgi tiek galā ar integrācijas jautājumu koordinēšanu un deleģēšanu starp atbildīgajām institūcijām. L.Ose atzina, ka ideāls variants būtu viena atbildīgā institūcija, kas nodarbotos ar integrācijas politikas veidošanu, realizēšanu un uzraudzību. Kā pozitīvu faktu L.Ose min iespējamu budžeta pieaugumu tieši sabiedrības saliedētības jautājumu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā.

IECERES UN REALITĀTE

 

Sabiedrības saliedētības komisija (SSK) Saeimā darbu sāka tikai pirms gada. Komisija izveidojās uz toreizējās Pilsonības likuma izpildes komisijas bāzes. Mūsu ambīcija bija Saeimas komisiju rutīnas darbā ienest jaunu domāšanu un rīcību.

 

Mums ir panākumi. Taču dažkārt izskatās, ka smagu jautājumu saasinājumi draud iestigt strupceļā. Tad atskan arī balsis, ka varbūt tādu komisiju nevajag. Kolēģi, tā būtu plintes mešana krūmos. Tā būtu savas nespējas izvirzīt augstākus mērķus atzīšana.

 

Kas būtu darāms, lai komisijas darbu pilnveidotu? Par to vēlos izteikt savas domas, kā arī rosināt diskusiju savu kolēģu vidū.

 

 

Kādām jābūt komisijas īpašajām kvalitātēm?

 

SSK jākļūst par „radošo laboratoriju”, kas izstrādā jaunus risinājumus, kurus mēs pēc tam piedāvājam kolēģiem savās frakcijās un partijās, valsts institūcijām, diskutējam par to ar sabiedrību.

 

Deputāti nenāk uz komisiju, lai tur iebalsotu vai citādi uzspiestu savu frakciju gatavos viedokļus. No „radošās laboratorijas” mums pašiem jānes jaunas svaigas vēsmas uz savām frakcijām un partijām, visai sabiedrībai.

 

Tātad SSK ar savu jaunradi jāspēj stāvēt pāri šauri partejiskām interesēm.

 

Vai SSK deputātiem jābūt gudriem pašiem jaunradīt idejas?

 

Skaidrs, ka mums nav jābūt Muļķu komisijai. Taču deputātiem pašiem nav jākļūst par zinātniekiem un pētniekiem. Mūsu gudrības veiksme būtu atrast viszinošākos speciālistus. Divtik liela veiksme būtu, ja mēs kā komisija mācētu zinātnieku atziņas savienot ar gudru valsts politiku.

 

Kādām īpašībām jāpiemīt SSK deputātiem?

 

Pirmkārt: spēja uzturēt dialogu – no vienkāršas nebļaustīšanās pa vidu citam runātājam līdz pat vissmalkākajām spējām klausīties, korekti argumentēt un no šķietama strupceļa pāriet uz jauniem radošiem risinājumiem.

 

Otrkārt: spēja piedāvāt savas iniciatīvas un attīstīt radošus risinājumus sadarbībā ar citiem. SSK nav tā komisija, kur deputāta padarīta darba ilūziju var aizpildīt ar vienkāršu balsošanu neatkarīgi no jautājuma izpratnes un vēlmes saprasties.

 

Treškārt: spēt (vismaz censties) stāvēt pāri frakciju un partiju interesēm. SSK deputāts nevar būt nekritisks frakcijas viedokļa izdabātājs. Deputātam jābūt autoritātei savā frakcijā, taču arī drosmei aizstāvēt atšķirīgu viedokli

 

Ceturtkārt: jāatrod laiks, lai komisijas labā strādātu arī ārpus komisijas sēdēm – izpētot un sagatavojot jautājumus, piedaloties darba grupās u.c. SSK tas nepieciešams vairāk nekā jebkuras citas komisijas darbā.

Komisijas deputāti sēdē tiksies ar valsts integrācijas politikas veidotājiem, lai rastu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Viens no tiem būs integrācijas politikas koardinācijas jautājums. Kā tiek koordinēta integrācijas politika starp dažādām valsts institūcijām? Vai šāda koordinācija ir veiksmīga?

Ne mazāk būtisks ir jautājums par budžetu. Kā tiks veidots 2014.gada integrācijas budžets?

Visbeizot, par to vai valstij ir nepilsoņu politika un vai  starp integrācijas politikas veidotājiem un nepilsoņiem pastāv informatīvā saikne?

Uz sēdi uzaicināta Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Tāpat Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv