Notikumi
Lai diasporās veiksmīgi varētu apgūt latviešu valodu, jādomā par jaunām metodēm, kas atvieglotu apmācību pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un to bērniem. Pašreizējā situācija norāda, ka interese un vēlme apgūt valodu ir daudziem, tādēļ būtiski ir atrast līdzekļus tālmācību programmu izveidei, kas koncentrētos uz valodas un kultūras vēstures apguvi.
Šodienas komisijas sēdē, turpinot tēmu par to, ko varam darīt diasporu labā, tālmācības nozīmi skaidroja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izglītības padomes priekšsēdētājas vietniece Anta Spunde.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis norādīja, ka šādas programmas izveides iespējamība ir komisijas prioritāte, tādēļ būtiski ir veidot kontaktu starp PBLA un Izglītības un zinātnes ministriju un meklēt finansējumu programmu izveidei.
Tālmācības valodu programma izbraukušajiem sekmētu gan sociālās saiknes nostiprināšanā latviskā vidē, gan atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo ģimeņu bērnu reemigrācijas procesu.
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas kanceleja
Ģimene un draugi, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs – tie ir būtiskākie faktori, kas mudina ārzemju latviešus atgriezties uz dzīvi Latvijā. To trešdien, 14.janvārī, sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar pētījumu par latviešu diasporu.
Pētījumu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” veikuši pētnieki no Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Ekonomikas un vadības fakultātes pētījumu.
Sākot darbu ziemas sesijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 14.janvārī, iepazīsies ar pētījumu par latviešu diasporu un diskutēs par ārzemju latviešu aktualitātēm. Uz sēdi aicināti atbildīgo nozaru ministriju, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un diasporas organizāciju pārstāvji.
„Fakts, ka daudz latviešu dzīvo ārpus Latvijas, nav problēma. Problēma ir pārāk mazais latviešu skaits Latvijā. Mums ir jāiet kā pa naža asmeni, lai līdzsvarotu šos divus procesus. Tāpēc ir nepieciešami kvalitatīvi pētījumi, uz kuriem balstīt diasporas politiku,” pirms gaidāmās sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Komisijas deputāti sēdē iepazīsies ar Filozofijas un socioloģijas institūta un Latvijas Universitātes pētījumu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 14.janvārī, plkst.12.00 notiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē, Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.
Saeimas Preses dienests
Foto: Beāte Rozmane, Saeimas deputāta palīdze
Lai apzinātu sabiedrības noskaņojumu, drošību un informatīvo telpu Latgales novadā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šīs nedēļas nogalē īstenos izbraukuma sēdēs Daugavpilī un Krāslavā.
15. un 16. janvāri komisijas deputāti pavadīs gan, iepazīstoties ar kultūras un tūrisma aktualitātēm reģionā, apskatot jauno Rotko mākslas un Krāslavas tūrisma informācijas centru, gan sēdēs, tiekoties ar Daugavpils pilsētas domes un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvjiem. Tāpat darba kārtībā iekļauta tikšanās ar vietējiem medijiem, lai gūtu plašāku ieskatu reģionālo raidījumu veidošanā.
“Bieži dzirdam, ka Latgale ir vājākais posms Latvijas sabiedrības saliedētībā. Taču mēs esam arī pieredzējuši, ka tieši no Latgales nāk emocionāli visspēcīgākie cilvēkus saliedējošie impulsi.” pirms gaidāmā izbraukuma komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis pauž komisijas motivāciju sēžu tēmu un norises vietu saistīt ar Latgali.
Vairāk rakstu...
