Notikumi
Trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja jau pirms divām nedēļām uzsākto jautājumu par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem, šoreiz pievēršoties jautājumam par investīciju un darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.
Trešdien, 30. septembrī, komisija uzklausīja Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniekus Agnesi Lāci un Andri Šuvajevu, kuri iepazīstināja ar centra veikto izvērtējuma ziņojumu par starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanu un integrāciju Latvijā no laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Tas ir sešus gadus ilgs starptautisks projekts, kurā iesaistītas 14 ES dalībvalstis un tā mērķis ir izvērtēt dalībvalstu gatavību uzņemt starptautiskās palīdzības saņēmējus, risināt viņu aktuālās problēmas un uzlabot šo personu integrēšanos vietējā sabiedrībā.
Saskaņā ar PMLP datiem, laika posmā no 1998. gada līdz 2019. gada beigām Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 2867 patvēruma meklētāji. Šajā laikā bēgļa statuss tika piešķirts 217 personām, bet alternatīvās aizsardzības statuss - 552 personām. Lielākā daļa alternatīvās aizsardzības statusu saņēmušie bija ES Pārvietošanas programmas ietvaros Latvijā ieradušies patvēruma meklētāji no Grieķijas un Itālijas. Kopumā šīs programmas ietvaros uz Latviju tika pārvietotas 374 personas jeb 70% no patvēruma meklētāju skaita, ko Latvijas valdība 2015. gadā apņēmās uzņemt.
Trešdien, 23. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Uz sēdi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM), Valsts robežsardzes (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA).
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze skaidroja, ka, Latvijai kā Eiropas Savienības un Šengenas līguma dalībvalstij, ir saistoši Šengenas zonas nosacījumi vīzu jautājumos un iepazīstināja ar vīzu iedalījumu. Vīzas iedalās C un D kategorijas vīzās, no kurām C ir īstermiņa vīzas un D - ilgtermiņa. C vīzas ir Šengenas zonas vīzas, to izsniegšanu nosaka Kopienas vīzu kodekss. Ar C vīzu Šengenas zonā esošo valstu teritorijā var uzturēties ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu periodā. D vīzas ir Latvijas nacionālās vīzas, bet arī uz tām tiek attiecinātas ES kopējās prasības. Šīs vīzas izsniedz, ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Šengenas teritorijā ar Latvijas D vīzu var uzturēties līdzīgi kā ar C vīzu. M. Roze skaidroja, ka, lai gan parasti vīzas izsniedz Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, ārkārtas gadījumos (bēres, radinieka slimība) vīzas var saņemt arī uz Latvijas robežas un to nodrošina Valsts robežsardzes pārstāvji. Arī PMLP noteiktos gadījumos var izsniegt vīzas. Lai saņemtu vīzu personām, kas Latvijā ierodas sakarā ar darbu, ielūgums ir obligāts.
PMLP pārstāve arī informēja, ka Eiropas Savienībai ar vairākām valstīm ir noslēgti savstarpējie nolīgumi vīzu jautājumos, kas personām atvieglo vīzu saņemšanas nosacījumus. Pēdējais šāds nolīgums 2019. gadā ir noslēgts ar Baltkrieviju un tas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. M. Roze, informējot par PMLP darbību COVID-19 apstākļos, skaidroja, ka pārvalde ir pārgājusi uz vīzu ielūgumu noformēšanu elektroniski. Tāpat, ņemot vērā to, ka COVID-19 dēļ uz laiku robežas bija slēgtas un apturēta starptautiskā satiksme, PMLP izsniedza vīzas tiem ārzemniekiem, kuri nevarēja savlaicīgi izbraukt un bija spiesti uzturēties Latvijā.
“Operatīvs atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas iebraukt mūsu valstī no Baltkrievijas, ir ļoti būtisks. Esam pārliecinājušies, ka vīzu izsniegšana noris veiksmīgi un mehānisms ir labi sakārtots,” to trešdien, 23.septembrī, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Komisija uz sēdi bija aicinājusi atbildīgo institūciju pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumus par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Kā sēdē informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, saistībā ar situāciju Baltkrievijā atsevišķi cilvēki ir lūguši politisko patvērumu mūsu valstī, tāpat ir cilvēki, kuriem šeit noris rehabilitācijas process, kā arī personas, kuras Latvijā lūgušas patvērumu uz laiku, tostarp žurnālisti un cilvēktiesību organizāciju pārstāvji.
Ārlietu ministrijas pārstāvji sēdē apliecināja, ka ir izveidots mehānisms, kā izsniegt vīzas vienas dienas laikā, ierastajā kārtībā tas prasītu trīs dienas. Pārstāvji atzīmēja, ka saistībā ar situācijas saasināšanos Baltkrievijā kopš augusta sākuma Latvija ir izsniegusi jau 90 vīzas.
Vairāk rakstu...
