Notikumi
Trešdien, 11. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta piemērošanu. Šī likuma norma nosaka, ka Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultā pilsonība netiek pieļauta, var saglabāt Latvijas pilsonību ar Ministru kabineta atļauju. Ministru kabinets šādu atļauju var dot, vadoties no svarīgām valsts interesēm.
Komisija šajā jautājumā uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieci Inu Vorpu, Valsts prezidenta padomnieku tiesību politikas jautājumos Jāni Plepu, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Elīnu Pinto.
Kā komisiju informēja I. Vorpa, kopš šī norma ir iekļauta Pilsonības likumā 2013. gadā, Ministru kabinets tikai 14 reizes ir lēmis šo jautājumu, 2 gadījumos atbalstot personu tiesības saglabāt dubultpilsonību, bet pārējos gadījumos noraidot. Viņa skaidroja šī likuma punkta piemērošanu, norādot, ka to pieņemot, nav bijis tiešs deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt procedūru, kā notiks normas piemērošana. Tāpēc tika secināts, ka tas tiks realizēts Ministru kabineta rīkojuma veidā. Ministru kabinets ir izstrādājis instrukciju, kurā rīkojuma sagatavošana ir deleģēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Viņa norādīja, ka tie ir izņēmuma gadījumi, par kuriem tiesības lemt ir dotas Ministru kabinetam. I. Vorpa skaidroja, kā PMLP interpretē likumdevēja gribu, likumā iekļaujot šādu normu, un kā iestādes ieskatā veidojas svarīgu valsts interešu jēdziens.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas, 4. novembra sēdē tikās ar latviešu diasporas pārstāvjiem Gruzijā un Izraēlā. No Gruzijas latviešu kopienas sēdē piedalījās biedrības “Avesol” pārstāves Dace Džavašvili un Nino Jakobidze, bet Izraēlas latviešu kopu pārstāvēja Dana Eine Eli un Simona Zagorje. Komisijas interese bija uzklausīt informāciju gan par diasporas organizāciju darbību šajās valstīs, gan galveno sēdei pieteikto jautājumu - Gruzijā un Izraēlā dzīvojošo tautiešu aicinājumu risināt dubultās pilsonības jautājumu.
ELA prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto skaidroja, kāpēc ir pieteikts jautājums par dubultpilsonības iespēju ar šīm valstīm, tā priekšvēsturi un iespējamos risinājumus. Pilsonības likums nosaka, ka pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar valsti, bet aiz katra likuma burta un tiesiskās saiknes ir dzīvi cilvēki, kuriem ļoti svarīga ir arī personiskā un pilsoniskā saikne ar Latviju. Viņa aicināja Latvijas atbildīgās iestādes apsvērt iespēju ar minētajām valstīm noslēgt divpusējus līgumus par dubultās pilsonības atzīšanu, protams, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi gan no Latvijas valsts interešu viedokļa, gan ņemot vērā Latvijas pilsoņu kopienas intereses šajās valstīs, paredzot, ka šādas tiesības, atbilstoši situācijai, varētu dot vai nu plašākai personu grupai, vai specifiskāk definētām šaurākām grupām.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodienas sēdē uzklausīja nozaru ministriju un tām padoto valsts iestāžu informāciju par finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas atbalsta pasākumiem nākamā gada valsts budžeta projektā.
Kultūras ministrijas, kura ir atbildīgā ministrija par valsts integrācijas politikas izstrādi un ieviešanu, pārstāve, Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, informēja par ministrijas bāzes budžetā iekļauto finansējumu sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumu īstenošanai, norādot, ka, salīdzinot ar esošo budžetu, ir nelielas izmaiņas. Piešķirtais finansējums ir mazāks, salīdzinot ar šā gada budžetu, bet tas ir saistīts ar izdevumu samazinājumu komandējumiem un braucieniem. Integrācijas pasākumu īstenošanai nākamgad Kultūras ministrijas budžetā plānots atvēlēt 1 832 232 EUR, bet diasporas atbalsta pasākumiem 788 235 EUR. Viņa norādīja, ka tika noraidīta papildu finansējuma piešķiršana ministrijas prioritārajiem pasākumiem 1 088 424 EUR apmērā, no kuriem lielāka daļa tiktu novirzīta pilsoniskās sabiedrības attīstībai un jauniešu pilsoniskās izglītības pasākumiem.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 14. oktobra sēdē tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un šajā apvienībā ietilpstošās Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem un uzklausīja diasporas organizāciju aktualitātes un darbību šā brīža sarežģītajos apstākļos.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte iepazīstināja ar apvienības gadskārtējās valdes sēdes norisi un tajā pieņemtajām rezolūcijām, kā arī sniedza ieskatu par PBLA sastāvā ietilpstošo organizāciju - Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības un Krievijas Latviešu kongresa aktualitātēm. Viņa arī skaidroja Covid-19 krīzes radīto iespaidu uz diasporas organizāciju darbību un jaunajiem izaicinājumiem, norādot ka ir atcelti vai pārcelti daudzi ieplānotie pasākumi, organizāciju darbība tiek pārcelta uz virtuālo vidi.
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto aicināja pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot un ieviešot tajā norādītās izmaiņas likumdošanā, tostarp attiecībā uz papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju diasporai, iespēju balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās, ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību. Viņa arī norādīja, ka pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu rezultātā kritiska situācija ir izveidojusies ar Eiropas latviešu vēsturisko centru māju uzturēšanu, jo tos ļoti ietekmējuši Covid-19 iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Komisija arī iepazinās ar jauno speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli.
Vairāk rakstu...
