Komisija šodien, 17. aprīlī, tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (NVO), kuri iepazīstināja deputātus ar jaunākā pētījuma datiem par Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru. Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinatore Līna Putāne skaidroja, kādas lomas sabiedrībā pilda nevaldības organizācijas. Tās ir gan pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji, informācijas sniedzēji un sabiedrības izglītotāji. Latvijā pēc pagājušā gada datiem ir 26 928 biedrības un nodibinājumi, 2034 no tām piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss. Gada laikā biedrību un nodibinājumu skaits pieaug par 3%-4% jeb 600 – 700 organizācijām. Visvairāk organizāciju ir Rīgā – 10 755, bet vismazāk Latgales plānošanas reģionā – 2127. Viņa arī skaidroja, cik no šīm organizācijām var uzskatīt par pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kādi ir kritēriji, lai NVO par tādām uzskatītu. Kopā Latvijā ir 865 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no tām 180 sabiedriskā labuma organizācijas. Tāpat sēdē tika skaidroti nevalstisko organizāciju sektora izaicinājumi, no kuriem galvenie ir ziedojumu un finanšu resursu nepietiekamība, cilvēkresursu trūkums un nepieciešamā atbalsta trūkums, informācijas trūkums par atbalsta iespējām u.c.
NVO pārstāvji arī sniedza informāciju par projektu Demokrātijas akadēmija. Tā ir unikāli izstrādāta licencēta bezmaksas mācību programma ar mērķi stiprināt Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, spēcināt kapacitāti, uzlabot informācijas pieejamību un sekmējot sadarbību un uzticību starp sektoriem un arī pilsoniskās sabiedrības vidū. To īsteno Latvijas Lauku forums kopā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, bet finansēts tas tiek caur Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektores p.i. Zane Seredina un biedrības "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs" koordinators Oskars Zuģickis skaidroja Demokrātijas akadēmijas nepieciešamību, klātienes mācību organizāciju un norisi, iegūtos rezultātus un nākotnes ieceres. Demokrātijas akadēmijas ieguvumi ir: uzlabotas sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem; stiprināta vietējo līderu, NVO un publiskās pārvaldes kapacitāte; pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs iesaistīti jauni dalībnieki; sekmēta sadarbība un uzticība starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, izveidota licencēta E-mācību programma demokrātijas jautājumiem u.c.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima