ddd Drukāt

Komisija šodien, 13. martā, tikās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu un uzklausīja viņa sniegto informāciju par Eiropas migrācijas un patvēruma pakta reformu un tās rezultātā pieņemtajām regulām. Pēc migrantu krīzes uzsākšanās Eiropā 2015. gadā Eiropas Komisija ierosināja veidot visaptverošu kopēju ES sistēmu migrācijas un patvēruma pārvaldībai, 2020. gadā līdz ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu tika uzsākts darbs pie jaunu priekšlikumu izstrādes. 2023. gada 20. decembrī tika panākta vienošanos par šādām piecām svarīgām regulām: 

ES dalībvalstu pārstāvji 2024. gada 8. februārī apstiprināja trīs tiesību aktus, kas noteica vienādus noteikumus attiecībā uz patvēruma pieteikumiem, labākus uzņemšanas nosacījumus un jaunu ES pārmitināšanas sistēmas izveidi. Galīga šo tiesību aktu pieņemšana varētu notikt 2024. gada aprīlī un tie stātos spēkā 2026. gadā.

K. Āboliņš skaidroja komisijas deputātiem šo tiesību aktu izstrādes vēsturiskos aspektus, tajos ietverto regulējumu un to pārņemšanu Latvijas nacionālajās tiesību normās, izmaiņas patvēruma sistēmas regulējumā. Kopumā Latvijā esošais regulējums atbilst jaunajām prasībām, bet dažas procedūras tiks labāk sakārtotas un vienādotas ar pārējo ES dalībvalstu nosacījumiem. K. Āboliņš norādīja, ka, visdrīzāk būs jāpieņem jauns Patvēruma likums. Tiks mainītas arī robežprocedūras ar mērķi paātrināt robežu nelikumīgi šķērsojušo personu – patvēruma meklētāju ātrāku reģistrēšanu kopējā ES sistēmā un ātrāku lēmumu pieņemšanu par tālākajām procedūrām.   

Jāpiezīmē, ka no šodienas četrās pierobežas pašvaldībās – Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas pagastā tiek izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērstu migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu.

Foto: Ieva Ābele, Saeima