Šodien, 6. martā, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus, lai uzklausītu informāciju par ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, informējot par uzturēšanās atļauju izsniegšanu saistībā ar nodarbinātību, norādīja, ka pagājušajā gadā bija piešķirts nedaudz mazāk atļauju uz nodarbinātību kā 2022.gadā. Bet, salīdzinot datus par šā gada janvāri, pārvalde šogad ir piešķīrusi par 200 atļaujām vairāk nekā pagājušā gada janvārī, tātad šogad, kā norādīja Briede, visticamāk, tendence būs augšupejoša. Galvenās izcelsmes valstis nodarbinātības ziņā šobrīd ir Indija un Uzbekistāna.
Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Indra Leonova plašāk iepazīstināja ar darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, norādot, ka ministrija gan sākotnēji vērtē Latvijas iekšējos darbaspēka resursus un tikai tad, ja darbaspēka nepietiek, varētu lemt par plašāku darba tirgus atvēršanu ārvalstniekiem. Šobrīd Latvijā no iedzīvotāju kopskaita ir nodarbināti nepilni 900 000 iedzīvotāji. Viņa skaidroja, ka no kopējā iedzīvotāju skaita liela daļa ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji un bezdarbnieki, attiecīgi 430 000 un 50 000 cilvēku. Tas liecina par diezgan lielām iekšējām darbaspēka rezervēm, tomēr jāņem vērā, ka ne visas šīs personas ir integrējamas un iesaistāmas darba tirgū. Ministrija rēķinās, ka aptuveni 70 000 cilvēku varētu mēģināt iesaistīt darba tirgū tieši no šīm iekšējā darba tirgus rezervēm. Pagājušajā gadā ārvalstniekiem bija izsniegtas 18 983 darba atļaujas, kas no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita ir apmēram 2%. Profesiju topā pēc piešķirtajām darba atļaujām ir kravas automašīnu vadītāji, palīgstrādnieki, būvstrādnieki u.c.
Leonova iepazīstināja ar ministrijas īstenotajiem pasākumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei. Lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinēt uzaicinātājus, novērstu nevajadzīgus administratīvos šķēršļus, mazinātu darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, pēc ministrijas iniciatīvas tika veikti grozījumi Imigrācijas likumā un vairākos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat ministrija veido «Zaļo koridoru» investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei, kura mērķis samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvās saskaņošanas procesu. Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju izstrādā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027. gadam. Tās mērķis - nodrošināt koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmēt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām.
