Komisija šodien, 29. novembrī, iepazinās ar Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2023. gada septembrī un oktobrī veikto pēdējo trīs gadu laikā notikušo pētījumu, kas attiecas uz sabiedrības saliedētību, pārskatu “Sabiedrības saliedētības radara ziņojums: 2023”. Pārskats veikts pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma ar mērķi apkopot un sistematizēt pieejamos datus par sabiedrības saliedētības jautājumiem, lai nākotnē, atkārtojot šos pētījumus, būtu iespējams noteikt, vai Latvijas sabiedrība kļūst saliedētāka.
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Iveta Kažoka skaidroja, ka pētnieku ieskatā saliedēta sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā indivīdus un kopienas saista spēcīgas sociālās saites un kopīga identitāte. Saliedētā sabiedrībā iedzīvotāji aktīvi piedalās sabiedriskajos un politiskajos procesos, izjūt dziļu piederības sajūtu un ir pārliecināti par valsts pārvaldes orientāciju uz sabiedrisko labumu. Sabiedrības saliedētība tika pētīta 3 dimensijās: identitāte un piederības sajūta, sociālās attiecības, ekonomiskā solidaritāte. Vērtējot identitātes un piederības sajūtas Latvijai rādītājus, pētnieki konstatēja, ka 76% valsts iedzīvotāju izjūt piederības sajūtu Latvijai, bet 28% militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. 60% Latvijas iedzīvotāju militāra uzbrukuma gadījumā gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā. Bet liels ir arī tādu personu skaits, kas izjūt aizvainojumu uz Latvijas valsti – 36%.
Dimensijā "Sociālās attiecības" šā gada Eirobarometra aptauja rāda, ka tikai 56% Latvijas pilsoņu uzskata, ka ir svarīgi piedalīties vēlēšanās un tas ir viens no viszemākajiem rādītājiem Eiropas valstu vidū. Tāpat tikai 42% Latvijas pilsoņu uzskata, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme. Latvijā ir arī zema uzticēšanās valsts institūcijām, parlamentam uzticas tikai 25% Latvijas pilsoņu, valdībai - 30%, tieslietu sistēmai - 44%, valsts pārvaldei - 34%. Vismazāk jau ierasti uzticas politiskajām partijām - 12%. Pētniekus bažīgus arī dara 52% lielais Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā vērojama etniskā spriedze. Pie kam, līdzīgi uzskata gan latvieši, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri ģimenē lieto krievu valodu.
Pētnieki arī rosina, ka reizi trīs gados būtu jāveic atkārtotas aptaujas, skatoties gan uz pārmaiņām sabiedrībā kopumā, gan uz konkrētām mērķa grupām, lai saprastu, vai ir progress, regress vai stabilitāte.
Plašāk ar pārskatu “Sabiedrības saliedētības radara ziņojums: 2023” var iepazīties SIF un PROVIDUS mājaslapās.