Šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku valstspilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjus, lai iegūtu plašāku informāciju par situāciju ar valsts valodas lietošanu tajās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Komisijas interese bija skaidrot jautājumu par esošo situāciju skolās ar pedagogu sagatavotību un pietiekamību, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību saturu valsts valodā visās izglītības pakāpēs, kā arī, kas tiek plānots, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Latviešu valodas prasme ir būtisks saliedētas sabiedrības elements un ļauj ikvienam pilntiesīgi un pilnvērtīgi iekļauties valstiskos un sabiedriskos procesos.
Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols informēja, ka izstrādātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, no 2024.gada 1.septembra - 2., 5. un 8.klasē, no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasē. Tāpat arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.
Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu izglītības pārvalžu vadītājas skaidroja, kāda ir situācija šajās pilsētās. Vissarežģītākā tā šobrīd ir Daugavpilī un to skaidroja izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, norādot, ka izglītības iestādes Daugavpilī esot praktiski vienīgā vieta pilsētā, kur ir latviešu valodas vide. Daugavpilī augustā vien no darba skolās tika atlaisti 18 skolotāji, jo viņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav bijis atbilstošs nepieciešamajam C1 līmenim. Daļa pedagogu slikto valodas zināšanu dēļ ir pārcelti skolotāja palīga amatā. Kopumā 7% Daugavpils pedagogu nav nepieciešamā C1 valsts valodas prasmes līmeņa, vēl 7% pedagogu vajadzētu pilnveidot savas valodas prasmes, tādējādi 14% pedagogu Daugavpilī ir grūtības ar valsts valodas lietošanu.
Liepājas valstspilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka Liepājā situācija ar valsts valodu skolās ir labākā situācijā, tikai 10 pedagogiem skolās ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, bet pirmsskolas izglītības iestādēs tādu pedagogu ir ap 15. Viņa arī rosināja pārskatīt valsts valodas eksāmena prasības C1 kategorijai, norādot, ka daudzi pedagogi nespēj nokārtot eksāmena rakstisko daļu pārlieku augsto prasību dēļ.
Rēzeknes valstspilsētas domes izglītības pārvalde vadītāja vietniece Linda Gevaļa informēja, ka pilsētā 5 pirmsskolas izglītības iestādes realizē mazākumtautību izglītības programmu un tajās varētu būt viens – divi skolotāji, kuriem ir vājas valsts valodas zināšanas. Skolās nebūs problēmu pedagogiem, bet problemātiskāk pāriet uz izglītību tikai valsts valodā varētu būt tieši skolēniem pilsētā esošās valodas vides dēļ.
Sēdes laikā tika pārrunāti arī citi ar pāreju uz izglītību valsts valodā saistīti jautājumi.