Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7. septembrī, pēc Saeimas starpsesiju pārtraukuma, iepazinās ar atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Ir pagājuši jau vairāk kā seši mēneši kopš karadarbības sākuma Ukrainā. Ja sākotnēji Latvija bija gatava uzņemt tikai 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, tad šobrīd Latvijā reģistrēti un personas kods ir piešķirts jau 39 293 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Noteikt patieso Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas uzturas Latvijā, nav iespējams, jo, kā apliecināja Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts, pašreiz absolūtais vairākums Latvijā ieceļojošo ukraiņu Latviju izmanto kā tranzītvalsti, mēģinot no Krievijas nokļūt Eiropā vai caur Eiropu atgriezties Ukrainā.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins iepazīstināja ar aktuālo informāciju par situāciju ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Viņš informēja par izsniegtajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.
Šobrīd Ukrainas atbalstam piešķirtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sastāda 72 859 102 eiro, no kura sociālajai palīdzībai izlietoti kopumā apmēram 14 miljoni 500 tūkstoši eiro. Viņš iepazīstināja ar piešķirtā finansējuma sadalījumu pa institūcijām, kuras sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Šobrīd ar pašvaldību starpniecību izmitināti 12 389 bēgļi un lielākajā daļā pašvaldību gultasvietas aizpildītas gandrīz 100% apmērā. Pārējie bēgļi dzīvesvietu atraduši pie radiem, draugiem, paziņām vai citviet. Izmitināšanas pakalpojums gan ir iezīmēts tikai līdz gada beigām un būs jādomā, kā atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus nākamgad. Tiem bēgļiem, kas Latvijā uzturēsies ilgtermiņā, šī gada beigās daži pakalpojumi beigsies, tāpēc plāns būs jāpārskata, lai saprastu, kādu palīdzību sniegt nākamgad. Informāciju par situāciju ar atbalsta pasākuma sniegšanu pa nozarēs sniedza arī citu iesaistīto institūciju pārstāvji.
Foto: Reinis Inkens, Saeima
