Komisija šodien, 1. jūnijā, uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Ātri būs jau 100 dienas, kā Ukrainā norit karadarbība un bēgļu skaits no kara plosītās valsts tikai pieaug. Sākotnēji, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija bija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, bet, karadarbībai turpinoties, kļuva skaidrs, ka bēgļu būs ievērojami vairāk.
6. aprīlī Iekšlietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka Latvijā savu uzturēšanos noformējuši 12 920 Ukrainas iedzīvotāju, bet faktiskais viņu skaits varētu būt daudz lielāks. Šobrīd pēdējā informācija liecina, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegtas jau 25 231 ilgtermiņa D vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas, bet noteikt patieso Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu nav iespējams, jo daudzi Latviju izmanto kā tranzītvalsti, mēģinot no Krievijas nokļūt Eiropā vai caur Eiropu atgriezties Ukrainā.
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, vidēji diennaktī Latvijā ierodas līdz pat 100 Ukrainas iedzīvotājiem, kuri izmanto Latviju kā tranzītvalsti. Bēgļu plūsma ir mainīga, bet pēdējās dienās tā kļuvusi lielāka un VUGD sadarbojas ar pašvaldībām un Valsts robežsardzi, lai plūsmu regulētu.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, sēdē sniedza aktuālo informāciju par situāciju ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Joprojām viens no aktuālākajiem un sarežģītāk risināmajiem jautājumiem ir dzīvesvietas nodrošināšana Ukrainas kara bēgļiem ilgtermiņā. Valdība šobrīd meklē iespējamos risinājumus, kā novirzīt bēgļu izmitināšanu citās telpās, atbrīvojot viesnīcas. Ir apkopota informācija par pašvaldību ēkām, kuras ar nelieliem remontdarbiem īsā laika posmā varētu pielāgot Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai. Pašvaldību ēku atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz 200 000 eiro, sēdē informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Dzintra Muzikante. Tajās varētu nodrošināt līdz 8000 bēgļu izmitināšanu.
Aktīvāk pašvaldības iesaistīties šo jautājumu risināšana aicināja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, norādot, ka šogad pašvaldībām ir papildu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Sēdē piedalījās atbildīgo valsts iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
