Šodien, 16. februārī, komisija iepazinās ar Baltijas Mediju izcilības centra veikto pētījumu par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs. To sagatavoja vadoši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mediju pētnieki. Ar pētījumu un tajā gūtajiem rezultātiem komisiju iepazīstināja Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. Pētījuma metodoloģija atklāj, ka pagājušā gada oktobrī un novembrī Baltijas valstīs kopumā tika aptaujāti 3 tūkstoši respondentu vecumā no 17 līdz 74 gadiem. Respondentiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumu blokiem - mediju patēriņš, informācijas kanālu nozīmība, uzticēšanās medijiem COVID-19 pandēmijas atspoguļojumā, uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, attieksme pret dažādiem informācijas avotiem un viedoklis par sociālpolitiskiem notikumiem.
Pētījuma autori secinājuši, ka Igaunijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Igaunijā arī ir vislielākā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, bet Latvijā turpretī šiem medijiem uzticas vismazāk. Sabiedriskie mediji ir arī aptaujas topā kā viens no galvenajiem svarīgas informācijas ieguves avotiem. Pētījumā arī noskaidrojies, ka katrs piektais aptaujātais neseko sabiedriskajiem vai privātajiem medijiem, paļaujoties, ka nepieciešamo informāciju atradīs sociālo mediju vidē. Katrs trešais uzskata, ka sociālo mediju informācija varot aizstāt profesionālo sabiedrisko vai privāto mediju darbu.
Pētnieki, izvērtējot gūtos rezultātus, secināja, ka kopumā nav vērojama krasa uzticības mazināšanās medijiem, kaut nelielas svārstības ir konstatētas.