Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti šodien, 9. februārī, uzklausīja Valsts valodas centra, valodnieku, antropologu un sabiedrības pārstāvju viedokļus par dažu etnonīmu un tiem līdzīgu terminu lietošanu un to ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Pēdējās dienās publiskajā telpā ir raisījušās diskusijas par vārda “nēģeris” lietošanu, ko izsauca Valsts valodas centra (VVC) šā gada 31. janvāra ziņa “Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā”.
VVC paziņojumā bija pausts - “Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots.”.
Visasākās diskusijas sēdē veidojās par vārda “nēģeris” lietošanu, kur atšķirīgi viedokļi bija valodniekiem un sociālantropologiem. VVC direktors Māris Baltiņš skaidroja iestādes pozīciju un iemeslus, kāpēc centrs ir sagatavojis šādu ziņu. M. Baltiņš atgādināja, ka centra atzinums nav aicinājums cilvēkiem ikdienā lietot iepriekšminētos vārdus, viņi tikai snieguši savu vērtējumu, ka konkrētie vārdi esot neitrāli.
Sociālantropologi Klāvs Sedlenieks, Ivars Austers un citi norādīja, ka no antropoloģiskā viedokļa vārds “nēģeris” ir problemātisks, jo jau labu laiku ir secināts, ka rase ir sociāla, ne bioloģiska kategorija, kā arī apšaubīja, ka vārds “nēģeris” vispār ir etnonīms. Runa esot par cieņpilnu diskusiju vienam ar otru - tādu vārdu lietošanu, kas pauž šo cieņu pret citiem cilvēkiem. Viņu ieskatā nevarētu būt tā, ka ar likumu tiek noteikts saraksts, kurus vārdus drīkst lietot un kurus nē.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins norādīja, ka pat domas kaut ko noteikt ar likumu nav bijis. Komisija monitorējot šo situāciju saliedētības aspektā un diskusija ir nepieciešama, lai kliedētu aizspriedumus un stereotipus, mainītu attieksmi, domāšanas veidu pret citu, tai skaitā etnisko, grupu pārstāvjiem. Viņš arī aicināja visus klātesošos ikdienā vairāk domāt par to, kādus vārdus kādā kontekstā izmanto.