ddd Drukāt

Šodien, 13. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija rīkoja diskusiju par nacionālās pretošanās kustības jēdzienu un izpratni Latvijā, tās izpēti, kritērijiem pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanai Saeimā. Uz diskusiju bija uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieki Daina Bleiere un Uldis Neiburgs, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Gints Zelmenis un eksperts Ainārs Bambals.

Šī gada jūnijā tika veikti grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kuri paredz, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt arī Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu nevar piešķirt likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

“Ir svarīgi jau pašos pirmsākumos apspriest un vienoties par daudzmaz objektīviem kritērijiem, kas būtu jāievēro, Saeimai lemjot par šā statusa piešķiršanu”, uzskata komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Deputātus sagaida sarežģīts vērtēšanas process, kuru cilvēku atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un kuru nē. Būtiski ir, lai šajā procesā netiktu devalvēta nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa vērtība. 

Foto: Edgars Engīzers, Saeima