Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 12. maija sēdi veltīja jautājumam par neiecietības izpausmēm sabiedrībā un to cēloņiem.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atklājot diskusiju, norādīja: “Es aicinu šodien runāt par zināmiem faktiem, par to, kā cilvēki uztver situāciju, cik mūsu sabiedrība ir toleranta, cik mūsu sabiedrība ir spējīga uztvert un pieņemt atšķirības, kas ir cilvēkos, kā mēs uz to reaģējam. Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo mēs esam dažādi un ja mēs gribam būt laimīgi, dzīvot kopā, svarīgi, lai ikviens cilvēks varētu pieņemt un sadzīvot ar tām atšķirībām, kas ir citiem cilvēkiem.”
Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Iveta Kažoka iepazīstināja ar 2020. gadā pēc centra pasūtījuma veiktās SKDS aptaujas rezultātiem par saliedētības un demokrātiskās iesaistīšanās jautājumiem. Runājot par neiecietības izpausmēm, viņa norādīja, ka labā ziņa ir tā, ka sadzīviskajā līmeni nav izteiktu problēmu latviešu un krievu starpā. Tas nozīmē, ka latvieši un krievi Latvijā uzskata, ka viņiem ir daudz vairāk savstarpēji kopīgā, nekā ar citām Latvijā dzīvojošajām sabiedrības grupām. Bet ir saskatāma problēma ar Latvijas sabiedrībai kopumā svešākām grupām. Ir vismaz 5 sabiedrības grupas, pret kurām Latvijā sabiedrība kopumā ir samērā aizspriedumaina un ar šīm grupām lielāka daļa cilvēku nevēlētos dzīvot kaimiņos vai strādāt vienā darba kolektīvā.
Viņa norādīja, ka aizspriedumi lielākoties veidojas pret tām grupām, kuru pārstāvjus cilvēki personīgi nepazīst. Jautājums arī ir, kā cilvēki spēj saskatīt mūsu sabiedrības dažādību un pamanīt tās grupa, kas nav izteiktas.
Nevalstisko organizāciju, valsts institūciju pārstāvju un komisijas deputātu paustajā iezīmējās, ka ar neiecietību un aizspriedumainu attieksmi saskaras dažādas grupas - seksuālās minoritātes, konservatīvā sabiedrības daļa, romi, kristieši, musulmaņi un citas grupas.
