Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas, 4. novembra sēdē tikās ar latviešu diasporas pārstāvjiem Gruzijā un Izraēlā. No Gruzijas latviešu kopienas sēdē piedalījās biedrības “Avesol” pārstāves Dace Džavašvili un Nino Jakobidze, bet Izraēlas latviešu kopu pārstāvēja Dana Eine Eli un Simona Zagorje. Komisijas interese bija uzklausīt informāciju gan par diasporas organizāciju darbību šajās valstīs, gan galveno sēdei pieteikto jautājumu - Gruzijā un Izraēlā dzīvojošo tautiešu aicinājumu risināt dubultās pilsonības jautājumu.

ELA prezidija priekšsēdētāja Elīna Pinto skaidroja, kāpēc ir pieteikts jautājums par dubultpilsonības iespēju ar šīm valstīm, tā priekšvēsturi un iespējamos risinājumus. Pilsonības likums nosaka, ka pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar valsti, bet aiz katra likuma burta un tiesiskās saiknes ir dzīvi cilvēki, kuriem ļoti svarīga ir arī personiskā un pilsoniskā saikne ar Latviju. Viņa aicināja Latvijas atbildīgās iestādes apsvērt iespēju ar minētajām valstīm noslēgt divpusējus līgumus par dubultās pilsonības atzīšanu, protams, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi gan no Latvijas valsts interešu viedokļa, gan ņemot vērā Latvijas pilsoņu kopienas intereses šajās valstīs, paredzot, ka šādas tiesības, atbilstoši situācijai, varētu dot vai nu plašākai personu grupai, vai specifiskāk definētām šaurākām grupām.

Gruzijas pārstāves D. Džavašvili un N. Jakobidze skaidroja, ar kādām problēmām un grūtībām nākas saskarties mūsu tautiešiem, dzīvojot Gruzijā tikai ar Latvijas pilsonību. Viņas norādīja, ka pārsvarā cilvēki izvēlas saglabāt Latvijas pilsonību, ja ir tāda iespēja, arī pastāvīgi dzīvojot Gruzijā, jo piederība Eiropas Savienības pilsonībai ir vērtība. Tas atvieglojot ceļošanu, jo vēl salīdzinoši nesen Gruzijas pilsoņiem bija nepieciešama vīza, lai dotos uz Latviju. Tāpat tika uzskaitīti ierobežojumi izglītības un medicīnas jomās, pabalstu un kredītu saņemšanā, nekustāmā īpašuma iegādē (plašāk skat. pievienotajos dokumentos).   

Izraēlas latviešu pārstāves D. Eine Eli un S. Zagorje norādīja, ka vislielākās bažas tautiešiem Izraēlā rada tas, ka viņu bērni pēc pilngadības sasniegšanas nevarēs saglabāt dubulto pilsonību. Liekot jauniešiem izvēlēties starp Latvijas un Izraēlas pilsonību, izvēle, visticamāk, būs par labu Izraēlai kā zemei, kur viņi ir auguši. Viņas norādīja, ka šādos apstākļos ir ļoti grūti veicināt bērnos un jauniešos vēlmi saglabāt latvietību un latviskumu, ja zināmā vecumā viņi sāk apzināties, ka šai viņu identitātes daļai patiesībā nebūs iespējas realizēties pilnā mērā. Izraēlā ir liels skaits Latvijas un Izraēlas dubultpilsoņu, kuriem pilsonība izveidojusies kā trimdiniekiem.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, skaidrojot iespējas ar minētajām valstīm noslēgt divpusējus līgumus par dubultās pilsonības atzīšanu, norādīja, ka Latvija šobrīd vēl nav gatava atbalstīt dubultpilsonības ieviešanu ar Gruziju pilnā apmērā. Gruzija šobrīd ir virzībā uz iestāšanos ES un NATO, bet šis process norit lēni. Tāpat Gruzija nav OECD dalībvalsts. Ar Izraēlu situācija ir savādāka. Ir notikušas konsultācijas ar Izraēlas pusi par to, vai tā pieļauj dubultpilsonību un nesen ir saņemts apstiprinājums. ĀM ieskatā varētu virzīt divpusējā līguma noslēgšanu par dubultās pilsonības atzīšanu ar Izraēlu. Viņa skaidroja šāda līguma noslēgšanas un ratifikācijas procedūru.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzskata, ka veidojas zināma netaisnība, kad vieniem cilvēkiem Latvijas pase ir tikai kā ceļošanas dokuments, jo viņu mītnes valsts ir to valstu sarakstā, ar kurām dubultpilsonība ir pieļauta, bet ir cilvēki, kuriem piederība Latvijai ir ļoti svarīga, emocionāla lieta, bet likums liedz saglabāt Latvijas pilsonību. Uzskata, ka varētu mēģināt rast risinājumu, individuālos gadījumos saglabāt Latvijas pilsonību ar Ministru kabineta lēmumu, atbilstoši Pilsonības likuma 9. panta iespējām. Aicināja diasporas organizācijas apzināties šo iespēju.

Pielikumā: ELA, Gruzijas un Izraēlas diasporas organizāciju vēstuļu kopijas.

Videomateriāli

 

 

 

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv