Šodien uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi bijām uzaicinājuši ilglaicīgo Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdētāju Laumu Vlasovu, lai pārrunātu jautājumu par latviešu diasporu Krievijā un tās aktualitātēm.
Krievijas Latviešu kongress ir sabiedriska organizācija, kas aptver latviešu organizācijas Krievijā un tā vadītāja L. Vlasova labi pārzina situāciju, jo savā laikā strādājusi arī Latvijas vēstniecībā, palīdzējusi apzināt latviešu organizācijas un biedrības. Viņa daudziem ir sniegusi atbalstu, palīdzējusi atgriezties Latvijā.
Vlasova klātesošajiem skaidroja latviešu diasporas veidošanās vēsturi šajā valstī, Krievijas Latviešu kongresa darbību un tajā ietilpstošajām apvienībām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī norādīja uz aktuālajām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras Krievijas latvieši un viņu pēcteči. Tika akcentēts tas, ka vairs netiek nodrošināta latviešu skolotāju darbība Sibīrijas latviešu centros. Tāpat latviešu sabiedriskajām organizācijām rodas problēmas saņemt finansējumu no Latvijas savas darbības nodrošināšanai, jo, uzrādoties no Latvijas saņemtajai naudai, šīs organizācijas pēc Krievijā esošā regulējuma tiek ieskaitītas ārvalstu aģentu sarakstā un tām noteiktas pastiprinātas pārbaudes. Tika pārrunāti arī remigrācijas un dubultpilsonības jautājumi.
Andrejs Judins: “Uzskatu, ka ir jārūpējas par tiem cilvēkiem, kas jūtas piederīgi Latvijai. Šie cilvēki jāinformē par iespējām atgriezties Latvijā, izmantojot arī Diasporas likumā noteiktās iespējas. Varbūt Krievijā ir vajadzīgi kādi papildu pasākumi informācijas sniegšanā, ka latvieši ir gaidīti atpakaļ, Latvija ir viņu zeme un viņiem ir tiesības atgriezties”.
Komisija no Krievijas Latviešu kongresa pārstāves sagaida plašāku šo jautājumu izklāstu, lai problēmjautājumus varētu pārrunāt ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem.
Sēdē piedalijās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima