Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Diasporas aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir zema, tādēļ jāizvērš virkne pasākumu, kas uzlabotu diasporas politisko pārstāvniecību un pašiniciatīvu. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtē nepieciešamību veikt izmaiņas Saeimas vēlēšanu kārtībā, kas ļautu ārpus Latvijas dzīvojošajiem pilsoņiem izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Izmaiņas varētu skart Saeimas vēlēšanu likuma astoto pantu, līdz šim tas paredz, ka diasporas vēlētāji balso par Rīgas apgabala saraksta kandidātiem.
Komisijas deputāti sēdē uzklausīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra rekomendācijas, kā sekmēt diasporas iesaisti Latvijas politikā.
Centrs veicis apjomīgu pētījumu “Diasporas politiskā pārstāvniecība ES un Latvijā: parlamentārā dimensija,” kurā izskatīti dažādi faktori, kas ietekmē balsošanas kvantitāti diasporā. Lai gan pēdējos gados aktivitāte vēlēšanās ir uzlabojusies, tomēr aizvien tā ir pārāk maza, arī politiskās partijas atstājušas šo elektorātu novārtā.
Par likumprojekta izmaiņu nepieciešamību komisijas sēdē uzaicinātajiem viesiem domas dalījās. Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis Jānis Andersons norādīja, ka šādas likumprojekta izmaiņas, ieviešot arī vēlētāju reģistru, spētu ieinteresēt pilsoņus, kas nāk no Latvijas reģioniem.
Pretējās domās bija Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers, viņš uzskata, ka šāda balsu fragmentācija pa vēlēšanu apgabaliem samazinātu diasporas vēlētāju ietekmi - iespēja, ka diaspora ievēlētu konkrētus tās pārstāvjus Saeimā stipri samazinātos. ELA priekšsēdētājs norādīja, ka pirmkārt jāveicina diasporas sadarbība kultūrā, tad sekos arī politiskā līdzdalība.