Foto: Reinis Inkēns, Saeimas kanceleja
Politiķi un mediji savā retorikā bieži vien pārspīlē Latvijas nacionalitāšu saspīlētās attiecības - Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai sēdē par pētījuma “Cik demokrātiska ir Latvija?” secinājumiem stāstīja LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds. Lai patiesi izvērtētu minoritāšu stāvokli un aktualitātes ir jānodrošina kvalitatīva komunikācija ar valsts pilsoņiem un jāņem vērā minoritāšu un nepilsoņu iniciatīvas.
Demokrātijas audits “Cik demokrātiska ir Latvija” ir pašmāju ekspertu pētījums, kurā, izmantojot dažādu metodiku un intervijas, salīdzināti Latvijas demokrātiskā dinamika pēdējo desmit gadu laikā. Profesors Juris Rozenvalds komisijas deputātiem skaidroja, ka plašajā pētījumā gūts apskatīt arī par Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā arī nepilsoņu un minoritāšu, piederības sajūta valstij, to vērtējums par sabiedrības saliedētību, vēlmi iesaistīties politiskajos lēmumos. Juris Rozenvalds norāda, kaut gan valsts etniski ir fragmentēta, tomēr lielākoties intervētie respondenti apstiprinājuši, ka starpetniskās attiecības ir apmierinošas, vai pat vērtējamas kā pozitīvas.
Pozitīvu vērtējumu par Latvijas demokrātisko attīstību izteica arī Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvis Boriss Kolčanovs. Viņš uzteica 2013. gadā veiktos grozījumus pilsonības likumā, kas atvieglojuši naturalizācijas procesu un ievērojumi uzlabojuši sociālo vidi, tā arī stiprinot sociālo saikni starp indivīdu un valsti. Darbam gan vēl jāturpinās, ir problēmjautājumi, kas palikusī neatrisināti.
Lai gan nepilsoņu skaits ir par 20 tūkstošiem mazāks nekā pērn, norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs, tomēr aizvien vēl jāmeklē līdzekļi, kā iesaistīt nepilsoņus politisko lēmumu veidošanā un kā iedvesmot viņus kļūt par Latvijas pilsoņiem. Īpašu uzmanību jāpievērš nepilsoņu bērniem, pašreiz Latvijā, vecumā līdz piecpadsmit gadiem ir ap septiņi tūkstošiem jauniešu, kurus vecāki nav noformējuši kā Latvijas Republikas pilsoņus.
Cilvēktiesību centra pārstāvji uzsvēra, ka politiskā saite ar nepilsoņiem ir vajadzīga tieši valstij, tādēļ tās uzdevums paliek motivēt iedzīvotājus pilsonības iegūšanai.