Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, skaidrojot PMLP veiktā pētījuma rezultātus, norādīja, ka pēdējos sešus gadus Latvijā vērojams nemainīgi zems naturalizācijas iesniegumu skaits, tāpēc pārvaldei bija svarīgi gūt priekšstatu par iemesliem zemajam naturalizācijas tempam un motivācijai iegūt Latvijas pilsonību. Tāpat pētījumā tika noskaidrots, kāds ir Latvijas nepilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis, kāda ir latviešu valodas lietošanas vide, un kā tas ietekmē viņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem. Veiktais pētījums bija trešā šāda veida iestādes veiktā nepilsoņu aptauja pēdējos gados.
I.Gorbunovs klāstīja, ka iegūtie dati liecinot, ka kopš pēdējā PMLP veiktā pētījuma 2012.gadā nepilsoņu attieksme pret naturalizāciju valstī nav īpaši mainījusies. Joprojām galvenais iemesls, kāpēc nepilsoņi neuzsāk naturalizācijas procesu, ir bažas par to, ka viņi nevarēs nokārtot naturalizācijas pārbaudījumus, kam par iemeslu ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. PMLP pārstāvis secina, ka valodas zināšanu līmenis nepilsoņiem nav būtiski mainījies. Pēdējā laikā pieaudzis to nepilsoņu skaits, kuri nesaredz jēgu no Latvijas pilsonības iegūšanas un kurus apmierina esošais statuss.
Pēdējā laikā arī strauji pieaug ārvalstnieku skaits, kas nodzīvojuši Latvijā noteikto termiņu, piesakās naturalizācijai. Šobrīd tādu ir katrs desmitais no naturalizācijas kārtībā ieguvušajiem pilsonību, bet nākotnē, sarūkot nepilsoņu skaitam, viņu kļūs arvien vairāk.
Sēdes vadītājs Ilmārs Latkovskis, rezumējot sēdē dzirdēto, aicināja vairāk uzmanības nākotnē deputātiem veltīt ārvalstnieku integrēšanas jautājumam, jo viņu skaits valstī strauji palielinās. Tāpat svarīgi būtu uzraudzīt un koordinēt valodas kursu norisi no integrācijas pārraudzības viedokļa, lai no kursiem būtu atdeve.
Pētījuma dati tika iegūti, anketējot 1597 Latvijas nepilsoņus vecumā no 15 līdz 87 gadiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās.
Ap pētījumu var iepazīties šeit:
 Pētījums |