7. februārī Latvijas Kultūras akadēmijas „Zirgu pastā” norisinājās konkursa vidusskolēniem „Jaunais Kultūras kanons” fināls. Konkursa žūrija darbojās arī saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Pirms fināla notika Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas konkursi, kuros piedalījās 65 skolu komandas. Fināla konkursa galvenais uzdevums bija prezentēt trīs kultūras (1991 – 2013) vērtības, ar kurām iepazīstināt ārzemniekus. Konkursā par uzvarētājiem ar dalītu pirmo vietu kļuva Ogres Valsts ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas.
Ilmārs Latkovskis norādīja uz trīs sabiedrības saliedētības aspektiem, kas vērojami šajā konkursā:
„Viens saliedētības aspekts ir paaudžu vienotība. Jauniešu panākumi bez šaubām ir viņu vecāku un skolotāju darba rezultāts. Bet tik un tā jaunieši paši ir šī burvju loka galvenais dzinējspēks, kas aizrauj līdzi vecākus, skolotājus, savus vienaudžus.
Otrs aspekts ir etniskā saliedētība. Jau otro gadu konkursā atzīstami startēja Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija. Viņu sniegums ir teicams paraugs tam, kādai jābūt mazākumtautību skolai, kuras audzēkņi Latvijas, sava novada un latvisko kultūru izjūt, pārzina un māk pasniegt kā savu kultūru. Nevienam nenāk ne prātā, ka viņiem vajadzētu dot kādas atlaides vai priekšrocības. Latviešu skolu vidū viņi ir līdzīgi starp līdzīgajiem. Tādai vajadzētu būt ikvienai Latvijas mazākumtautību skolai. Priekšnoteikums tam ir patiesa vēlme integrēties, kurai kvalitatīva izglītības sistēma dotu iespējas īstenoties dzīvē. Turpmāk būtu jāveicina mazākumtautību skolu līdzdalība Kultūras kanona projektos.
Trešais aspekts ir reģionālā saliedētība. Konkursa finālā nebija vērojams atšķirības starp Rīgu un provinci, ko negatīvā nozīmē bieži vien izjūtam citās dzīves jomās. Te drīzāk vērojama gandrīz vai pretējā tendence. Iepriekšējā gadā pirmās trīs vietas paņēma Nautrēni, Auce un Madona. Šogad dalītu pirmo vietu izcīnīja Ogres Valsts ģimnāzija un Tukuma Raiņa ģimnāzija. To, ka attālums no Rīgas nav nekāds provinciālisms, nodemonstrēja arī Alūksnes, Liepājas un Rugāju skolas. Vairākas Rīgas tā dēvētās prestižās skolas piedalījās reģionālajā konkursā, taču līdz finālam netika.”
Kultūras akadēmija šo konkursu ir organizējusi ar nelieliem resursiem un uzslavējamu entuziasmu (jo īpaši profesores Andas Laķes personā). Kultūrpolitikas veidotājiem ir doti divi signāli. Pirmais, Kultūras kanona atslēgas vārds ir – jaunieši. Otrais – aizsāktajam projektam ir milzīgs potenciāls, ko nepieciešams attīstīt.
Mūsu kultūras politikas uzdevums ir gādāt, lai Kultūras kanona konkurss kļūst par prestižu notikumu gan pašu jauniešu, gan visas sabiedrības skatījumā. Sākums ir cerīgs. Nevajadzētu skopoties ar intelektuālajiem un materiālajiem resursiem tā attīstībai.
Latvijas Kultūras kanona projekts tika realizēts ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvu 2012. gadā.
Ilmārs Latkovskis kopā ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komandu – Amandu, Lindu un Robertu.