Notikumi
Komisija šodien, 17. aprīlī, tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (NVO), kuri iepazīstināja deputātus ar jaunākā pētījuma datiem par Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru. Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinatore Līna Putāne skaidroja, kādas lomas sabiedrībā pilda nevaldības organizācijas. Tās ir gan pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji, informācijas sniedzēji un sabiedrības izglītotāji. Latvijā pēc pagājušā gada datiem ir 26 928 biedrības un nodibinājumi, 2034 no tām piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss. Gada laikā biedrību un nodibinājumu skaits pieaug par 3%-4% jeb 600 – 700 organizācijām. Visvairāk organizāciju ir Rīgā – 10 755, bet vismazāk Latgales plānošanas reģionā – 2127. Viņa arī skaidroja, cik no šīm organizācijām var uzskatīt par pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kādi ir kritēriji, lai NVO par tādām uzskatītu. Kopā Latvijā ir 865 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no tām 180 sabiedriskā labuma organizācijas. Tāpat sēdē tika skaidroti nevalstisko organizāciju sektora izaicinājumi, no kuriem galvenie ir ziedojumu un finanšu resursu nepietiekamība, cilvēkresursu trūkums un nepieciešamā atbalsta trūkums, informācijas trūkums par atbalsta iespējām u.c.
10. aprīlī, uzsākot pavasara sesiju, komisija uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts izglītības satura centra (VISC) un Valsts robežsardzes pārstāvju informāciju par situāciju ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar 2022. gada 22. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā un turpmākajiem šo normu precizējumiem ir jāiegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Komisija šodien, 13. martā, tikās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu un uzklausīja viņa sniegto informāciju par Eiropas migrācijas un patvēruma pakta reformu un tās rezultātā pieņemtajām regulām. Pēc migrantu krīzes uzsākšanās Eiropā 2015. gadā Eiropas Komisija ierosināja veidot visaptverošu kopēju ES sistēmu migrācijas un patvēruma pārvaldībai, 2020. gadā līdz ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu tika uzsākts darbs pie jaunu priekšlikumu izstrādes. 2023. gada 20. decembrī tika panākta vienošanos par šādām piecām svarīgām regulām:
- jauna Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula,
- jauni noteikumi, kas reglamentē migrāciju un nepārvaramas varas situācijas,
- pirkstu nospiedumu datubāzes atjaunināšana,
- jauna Skrīninga regula,
- vienota patvēruma piešķiršanas procedūra.
Šodien, 6. martā, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus, lai uzklausītu informāciju par ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, informējot par uzturēšanās atļauju izsniegšanu saistībā ar nodarbinātību, norādīja, ka pagājušajā gadā bija piešķirts nedaudz mazāk atļauju uz nodarbinātību kā 2022.gadā. Bet, salīdzinot datus par šā gada janvāri, pārvalde šogad ir piešķīrusi par 200 atļaujām vairāk nekā pagājušā gada janvārī, tātad šogad, kā norādīja Briede, visticamāk, tendence būs augšupejoša. Galvenās izcelsmes valstis nodarbinātības ziņā šobrīd ir Indija un Uzbekistāna.
Vairāk rakstu...
